Lieta par iespējamiem Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārkāpumiem, publicējot operas solistes Asmikas Grigorjanas un režisora Viestura Kairiša aizturēšanas videomateriālus, ir pirmā, ko Datu valsts inspekcija (DVI) ierosinājusi pret valsts vai pašvaldības iestādi.
Kā aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijas (TM) preses pārstāve Laura Pakalne, nekad agrāk DVI nebija ierosinājis lietu pret kādu valsts vai pašvaldības iestādi.
Tagad, kad RPP atbildējusi DVI, ka negrasās no interneta izņemt videomateriālus, kuros redzams, kā šā gada 14.jūnija rītā tiek aizturēta Grigorjana un Kairišs, DVI turpinās izskatīt lietu līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.
DVI konstatējusi, ka RPP pieļauto pārkāpumu nav novērsusi, tāpēc tiks rūpīgi pārbaudīti visi apstākļi un pieņemts lēmums, norādīja Pakalne. Kāds šis lēmums varētu būt un cik drīz tas varētu tikt pieņemts, Pakalne nekonkretizēja.
Kā ziņots, DVI Grigorjanas un Kairiša aizturēšanas videomateriālu publicēšanā konstatēja Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus. Inspekcija deva policijai laiku novērst minētos pārkāpumus, izņemot viedo no interneta vides, pretējā gadījumā RPP iestāšoties administratīvā atbildība un tikšot lemts par tās sodīšanu.
Savukārt RPP 2.augustā atbildēja DVI, ka negrasās no interneta izņemt šos videomateriālus, jo tie esot publiskoti likumīgi, aģentūrai LETA pastāstīja RPP pārstāve Laura Krastiņa. Viņa atzīmēja, ka video publiskoti saskaņā ar likuma "Par policiju" 6.panta 3.daļu, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.un 5.punktu, kā arī Satversmes 91.pantu.
Likuma "Par policiju" 6.panta 3.daļā noteikts, ka "policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras aizskar cilvēku personisko dzīvi, kā arī fizisko un juridisko personu godu un cieņu, ja šī darbība nenotiek tiesiskās kārtības nostiprināšanas un izmeklēšanas interesēs".
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pants nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja pastāv vismaz viens no šī panta punktos minētajiem nosacījumiem. 1.punktā minēts nosacījums "ir datu subjekta piekrišana", bet 5.punktā paredzēts nosacījums "datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai".
Savukārt Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Līdz ar to RPP uzskata, ka par savu darbinieku rīcību tā sabiedrību ir informējusi pilnīgi likumīgi. "Sabiedrība tika informēta par RPP darbinieku likumīgo rīcību, apliecinot, ka visi cilvēki, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, nacionālās piederības un ieņemamā stāvokļa sabiedrībā ir vienādi," aģentūrai LETA apgalvoja Krastiņa.
LETA jau ziņoja, ka, pabeidzot pārbaudi lietā par videomateriālu publicēšanu, kuros redzams, kā šā gada 14.jūnija rītā tiek aizturēta Grigorjana un Kairišs, DVI konstatēja, ka RPP nav bijis tiesiska pamata minēto videomateriālu publicēšanai, proti, policija nav ievērojusi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta un 10.panta 1.daļas 2.punkta nosacījumus.
Likuma 7.pants noteic, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem: ir datu subjekta piekrišana, datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu, datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai, datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai, vai datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.
Savukārt tā paša likuma 10.panta 1.daļas 2.punkts noteic, ka, lai aizsargātu datu subjekta intereses, pārzinis nodrošina personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.
Inspekcija deva policijai iespēju līdz augusta sākumam novērst konstatētos Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus. Ja tas netiks izdarīts, pašvaldības policijai iestāsies administratīvā atbildība un tiks lemts par tās sodīšanu, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja TM preses pārstāve Pakalne.
Kā ziņots, jūnija vidū aģentūra LETA jautāja DVI, vai policija drīkst publiskot videomateriālus no pilsētā izvietotām novērošanas kamerām bez īpaša mērķa. Inspekcija atbildēja, ka, lai izpaustu personas datus, tostarp videomateriālus no sabiedriskās vietās izvietotām novērošanas kamerām, ir nepieciešams kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredzētajiem tiesiskajiem pamatiem, bet, ja šāda pamata nav, datus publiskot nedrīkst un tos var izmantot tikai iepriekš paredzētajam mērķim.
"Lai izpaustu personas datus, tai skaitā attēlus no videonovērošanas kamerām, ir nepieciešams tiesiskais pamats, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu [..], kā arī minētais likums nosaka, ka datus var izmantot tikai atbilstoši iepriekš paredzētajam mērķim, izņemot, ja kāds speciālais likums, piemēram, likums "Par policiju", nenosaka, ka datus var izmantot papildus vēl citiem mērķiem. Likums "Par policiju" nenosaka, ka videoattēlus var publiskot, tai skaitā tādējādi tos izmantojot citam mērķim," ar TM preses pārstāves Pakalnes starpniecību skaidroja DVI.
Kā novēroja aģentūra LETA, RPP savā interneta mājaslapā regulāri publisko videomateriālus no pilsētā izvietotajām novērošanas kamerām. Tostarp 14.jūnijā RPP mājaslapā tika ievietots video, kurā bija redzams, kā tiek aizturēts režisors Kairišs un operas soliste Grigorjana.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), lūgts komentēt DVI sniegto skaidrojumu par šādu videomateriālu publiskošanu, aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka pašvaldība iepazīsies ar DVI viedokli un pārbaudīs tajā sniegto informāciju, konsultējoties ar juristiem. Vienlaikus Ušakovs pauda viedokli, ka pašvaldības policisti konkrētajā incidentā ar mākslinieku aizturēšanu ir rīkojušies profesionāli un atbilstoši savai kompetencei.
"Nedrīkst sist policistam pa seju. Tas nav apsargs pie diskotēkas, bet gan policists," aģentūrai LETA teica Ušakovs.
Kā ziņots, RPP interneta mājaslapā 14.jūnijā tika publiskots arī videoieraksts, kurā aizturētā operdziedātāja Grigorjana atrodas policijas iecirknī un lieto necenzētus vārdus. Par šo gadījumu Ušakovs norādīja: "Ja cilvēks atrodas policijas iecirknī, kas ir publiska teritorija, turklāt ir brīdināts, ka tiek filmēts, tad viņam jāsaprot, ka šāda informācija arī varētu tikt publiskota."