Sarkanā partizāna Vasilija Kononova aizstāvības komanda esot atradusi vairākas tehniskas kļūdas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumā Vasilija Kononova lietā, cerot, ka tas ļaus pieprasīt lietas pārskatīšanu, vēsta "Moskovskij Komsomoļec".
Kā apgalvoja Kononova advokāts Mihails Joffe, ECT Lielā palāta esot atzinusi spriedumā pamanītās tehniskās kļūdas un veikusi attiecīgus labojumus.
Joffe uzskata, ka līdz ar to nākamais solis var būs lietas pārskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
ECT sprieduma pieņemšanā izmantojis Latvijas tiesas 2000.gada 21.janvārī pasludināto spriedumu, kas vēlāk esot ticis pilnībā atcelts, apgalvoja Joffe.
Advokāts arī sacīja, ka Latvijas tiesas spriedums bijis pārtulkots nepareizi, kas izraisījis sajaukumu lietas materiālos, kā piemēru minot, ka "fakts, ka fašistu līdzskrējēju līķi tika sadedzināti pēc nošaušanas, bija traktēts, ka it kā viņi būtu sadedzināti dzīvi".
Kononova aizstāvība plāno arī pieprasīt no arhīva dokumentus par partizānu kustībām Latvijā attiecībā uz majora Čugunova vienības likvidēšanu.
Civiliedzīvotāju iznīcināšana Mazjaos Batos notika pēc Čugunova vienības iznīcināšanas, kurā esot piedalījušies Mazo Batu iedzīvotāji. Joffe arī apgalvoja, ka Mazo Batu nošauto iedzīvotāju mājās atrasti vācu karavīru izsniegti ieroči.
Kā jau ziņots, Latvija uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju".
ECT Lielā palāta attiecīgu lēmumu pieņēma maijā, ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
Pret šāda lēmuma pieņemšanu balsojis ECT priekšsēdētājs Žans Pols Kosta. Viņa viedokli atbalstījuši tiesneši no Bulgārijas un Moldovas. Savukārt četri tiesneši no Grieķijas, Beļģijas, Luksemburgas un Norvēģijas, lai arī piekrita Lielās palātas spriedumam, tomēr pilnībā neatbalstīja spriedumā lietoto argumentāciju.
ECT izplatītajā paziņojumā presei par Lielās palātas spriedumu teikts, ka Latvijas atbildīgo institūciju virzītās apsūdzības pret Kononovu un tam sekojošo notiesājošo spriedumu nevar uzskatīt par neparedzamu. ECT ar pārliecinošu balsu vairākumu secinājusi, ka darbību, kuras veica Kononovs, pārkāpjošais raksturs bija paredzams un saprotams arī atbilstoši tā laika likumiem.
Jau uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas Kononova advokāts Joffe pavēstīja, ka viņam vēl ir iespēja prasīt lietas pārskatīšanu, balstoties un ECT reglamenta 80.pantu. Šis pants ļauj pārskatīt lietu, pamatojoties uz apstākļiem, kas iepriekš tiesai nebija zināmi, taču kuriem ir izšķiroša nozīme.
ECT Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.
Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā. Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.
2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma saistībā ar slikto veselību.
2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas saistībā ar noilguma iestāšanos.
Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas Senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.