Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai nepieciešami vismaz 6,76 miljoni eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma.
Runājot par to, kas līdz šim kavējis izstrādāt efektīvu plūdu draudu brīdinājuma sistēmu, VARAM izcēlusi vairākas problēmas.
Piemēram, Vides monitoringa programma 2015.-2020.gadam nodaļa par ūdeņu monitoringu patlaban neparedz veikt plūdu monitoringu, kas ietvertu applūstošo teritoriju lielumu, ūdens dziļumu, līmeni, straumes ātrumu pie dažādām varbūtībām, sociāli ekonomiskos zaudējumus un citus parametrus.
Kā problēma atzīmēts arī fakts, ka pašreizējā Plūdu riska informācijas sistēma (PRIS) par Gaujas, Ventas un Lielupes baseiniem satur informāciju tikai no valsts monitoringa programmā iekļautajām novērojumu stacijām, kas neaptver visas Latvijas upes un līdz ar to nevar pilnvērtīgi informēt par patieso hidroloģisko situāciju jebkurā teritorijā.
Tāpat VARAM ieskatā līdzšinējie applūšanas varbūtības scenāriji reizi 10, 100 un 200 gados ir nepietiekami, lai analizētu un pārvaldītu visas Latvijas plūdu riska teritorijas, jo arvien biežāk sastopami plūdi ar lielākām varbūtībām, kas ietekmē nozares un cilvēkus.
Tāpat arī VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) nav piekļuves citiem hidrometeoroloģiskajiem novērojumiem, kurus veic valsts un pašvaldību institūcijas un uzņēmēji, līdz ar ko nav skaidrs to skaits, jo novērojumu veicēji ne vienmēr dara zināmu, ka veic šādus novērojumus. "Ir pašvaldības un to atbildīgās iestādes, kas nav informētas, ka viņu teritorijās tiek veikti hidrometeoroloģiskie novērojumi," skaidro ministrija.
Šobrīd LVĢMC rīcībā esošie modeļi plūdu draudu un citu hidroloģisko parametru prognozēšanu ļauj veikt tikai vispārinātā reģionālā līmenī, nenodrošinot iespēju modelēt situāciju katrā atsevišķā pašvaldībā, ņemot vērā tieši tur konstatētos lokālos riskus, norāda VARAM.
Runājot par iesāktajiem plūdu riska informācijas sistēmas uzlabojumiem, ministrija atgādina, ka 2017.gadā tika akceptēts projekts "Informācijas sistēmu izstrāde un pilnveidošana ģeotelpiskajiem un Daugavas baseina plūdu datiem". Tas laika periodā no 2018.-2020.gada paredz papildināt plūdu riska informācijas sistēmu ar Daugavas upes baseinu, integrējot to vienotajā LVĢMC plūdu riska informācijas sistēmā.
Tāpat projekts paredz izveidot plūdu prognozēšanas un brīdināšanas sistēmu, izplatot informāciju par plūdiem visām iesaistītajām personām un institūcijām un iedzīvotājiem, kā arī izveidot funkcionalitāti "Prognozes un brīdinājumi par plūdu risku" Daugavas PRIS.
Līdztekus esošajiem applūšanas varbūtību scenārijiem - reizi 10, 100 un 200 gados - paredzēts iekļaut arī scenārijus ar atkārtošanās varbūtību reizi 50, 20, 10, piecos un divos gados. "Tas dos iespēju precīzāk definēt applūstošās teritorijas atbilstoši prognozētajam ūdens līmenim," apgalvo VARAM.
Tāpat paredzēts, ka pilnveidotajā PRIS tiks izveidots un integrēts statistisks ledus sastrēgumu prognozēšanas modelis, kas būtiski precizēs plūdu draudus un savlaicīgi palīdzēs rast atbilstošākos plūdu riska prevencijas pasākumus.
Vēl sistēmā tiks integrēti jauni hidrometeoroloģiskie novērojumi, kā arī jauni rīki, kas ļaus uzlabot plūdu draudu novērtēšanu, piemēram, plūdu riska teritorijas meklēšanas iespējas pēc adreses vai pēc zemes kadastra numura.
VARAM apgalvo, ka, lai sagatavotu maksimāli kvalitatīvas iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes kvalitatīvai applūstošo teritoriju modelēšanai un plūdu prognozēšanai, nepieciešami aktuāli iekšzemes hidroloģiskā tīkla gultnes uzmērījumi. To veikšanai plānots iegādāties ultraskaņas ūdens gultnes mērītāju, bet operatīvās situācijas attālinātai novērtēšanai - specializētu bezpilotu lidaparātu.
Tāpat plānota arī videonovērošanas sistēmas uzstādīšana 21 hidroloģisko novērojumu stacijā, lai attālināti varētu sekot ūdens objekta stāvokļa izmaiņām un palu un ledus apstākļiem upēs. "Tas gan tikai daļēji aizstāj manuālos-vizuālos novērojumus, jo pilnībā nevar nodrošināt atbilstošu kvalitāti, tomēr viennozīmīgi sniedz iespēju nepārtraukti sekot hidroloģiskā stāvokļa izmaiņām vismaz diennakts gaišajā laikā," pauž VARAM.
Runājot par prioritārajiem pasākumiem plūdu draudu un risku brīdināšanas un informācijas jomā, nepieciešama LVĢMC un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kopīgas hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas izveide, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām parādībām, gan to sekām un nepieciešamo rīcību.
Tāpat nepieciešama informācijas apkopošana par komersantu, pašvaldību un citu informācijas turētāju rīcībā esošajiem hidroloģiskajiem novērojumiem, kā arī nepieciešami grozījumi tiesiskajā regulējumā, kurā jānosaka, ka mazo hidroelektrostaciju to augšbjefā un lejasbjefā jāuzstāda ūdens līmeņa sensori, nodrošinot LVĢMC un Valsts vides dienesta piekļuvi operatīvajiem datiem hidroloģiskās situācijas monitoringam un operatīvajai prognozēšanai.
Plūdu risku novērtēšanas un modelēšanas jomā prioritāri veicamie darbi ir ekstremālo un bīstamo meteoroloģisko parādību kritēriju pārskatīšana, precizējot atsevišķu parādību kritērijus, kā arī ieviešot sarkanā līmeņa brīdinājuma kritērijus tām meteoroloģiskajām parādībām, kam šie kritēriji nav noteikti.
Tāpat nepieciešams definēt plūdu riska brīdinājumu kritērijus, nosakot vadlīnijas to piemērošanai, nepieciešama nacionālas nozīmes plūdu riska teritoriju pārskatīšana, kā arī detalizētākas applūšanas varbūtības aprēķins visai Latvijas teritorijai, iekļaujot applūšanas atkārtošanos arī reizi divos, piecos, 20 un 50 gados un jāveic citi darbi.
"Tā kā pašlaik Latvijā oficiāli nav definēti plūdu brīdinājumu kritēriji, nepieciešama to noteikšana, iesaistoties pašvaldībām, kā arī VARAM un VUGD, nosakot vadlīnijas valstiskā līmenī," uzskata VARAM.
VARAM norāda, ka hidrometeoroloģisko novērojumu iekārtu atjaunošanā vidējā un ilgākā termiņā ir jāparedz finansējums vismaz 3,27 miljonu eiro apmērā. Par šo naudu tiktu veikta automātisku caurplūduma sensoru iegāde un uzstādīšana, automātisko nokrišņu un sniega novērojumu laukumu ierīkošana, esošā meteoroloģiskā radara modernizācija un citi darbi.
Ņemot vērā iepriekš situācijas izklāstu un prioritāri risināmo problēmu uzskaitījumu, lai uzlabotu plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitāti, VARAM izstrādājis vairākus iespējamos rīcības variantus, taču atbalsta to, kurš paredz lūgt papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VARAM pilnīgi visu nepieciešamo uzlabojumu veikšanai - informācijas sistēmu uzlabošanai, laikapstākļu modelēšanai operatīvā režīmā, jaunu tehnisko iekārtu iegādei u.tml.
3.variants ir ar vislielākajiem sākotnējiem ieguldījumiem jeb papildus izdevumiem no valsts budžeta - ap 6,76 miljoniem eiro, taču novērsīs minētās problēmas un ļaus realizēt nepieciešamos pasākumus valsts un pašvaldību līmenī, nodrošinās pilnvērtīgu plūdu risku un draudu informācijas apriti un plūdu draudu brīdinājuma sistēmas funkcionēšanu, kā arī ļaus Latvijai līdzvērtīgi piedalīties starptautiskajā informācijas apritē, kas saistīti ar laikapstākļu un to ekstrēmu skaitlisko modelēšanu un prognozēšanu, tādējādi veicinot iespēju valstij un sabiedrībai izvairīties no lieliem sociāli ekonomiskiem zaudējumiem, prognozē VARAM.
VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu valdība skatīs nākamnedēļ, 9.jūlijā.