Šodien premjerministrs Krišjānis Kariņš sniegs vērtējumu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro premjera un citu koalīcijas partneru asi kritizētā lēmuma negaidīti atlaist Latvenergo padomi un tās vietā no pietuvinātām personām izveidot pagaidu institūciju skaidrojumam. Premjera iepriekš paustais vedinājis domāt, ka, saņemot neapmierinošu lēmuma argumentāciju, viņš varētu ministru pat atlaist. Valdības stabilitātei bīstamo situāciju gan neitralizēja pagaidu padomes lēmums atkāpties.
KPV LV pārstāvošā R. Nemiro lēmums atlaist Latvenergo padomi un tās vietā izveidot par pagaidu padomi dēvētu institūciju koalīcijā izraisīja neslēptu sašutumu. Arī citkārt mierīgais un atturīgais premjers koalīciju veidojošo partiju sanāksmē pat pacēlis balsi uz ministru.
Lai izprastu R. Nemiro motivāciju, K. Kariņš viņam deva nedēļu, lai tas premjeram iesniegtu paskaidrojumus ne tik daudz par Latvenergo padomes atlaišanu, kā par to, kāpēc pagaidu institūcijā ieceltas personas, kas cieši saistītas ar pašu ministru. Neoficiāla informācija liecina, ka K. Kariņš pat uzstādījis ultimātu - tā dēvētās pagaidu valdes demontāža līdz 1. jūlijam vai R. Nemiro zaudē ministra portfeli. Turklāt premjers labi apzinājies, ka, līdz ar R. Nemiro atlaišanu, Ekonomikas ministriju joprojām saglabājot KPV LV ietekmes zonā, valdībai tiktu dots trieciens, kuru tā, iespējams, neizturētu.
Politologs Filips Rajevskis, piemēram, norāda, ka lēmums par R. Nemiro atlaišanu, radot konkurenci par ministra portfeli, kalpotu kā KPV LV iekšējā konflikta paātrinātājs, kas valdības stabilitātei par labu nenāktu.
Savukārt KPV LV Saeimas frakcijas publiski paustais liecina, ka tā, uzklausot R. Nemiro skaidrojumu, sapratusi, ka ministrs rīkojies valsts interesēs, un apņēmusies to aizstāvēt no premjera kritikas un iespējamās atlaišanas. «Mums kā partijai šajā jautājumā ir svarīgi divi aspekti - ministra plāns samazināt elektroenerģijas tarifu, ko izjutīs iedzīvotāji, un [..] laba pārvaldība. Esam saņēmuši pārliecību, ka šīs lietas tiek ievērotas, tāpēc mēs kā frakcija un partija iestāsimies par mūsu ministru kā godprātīgu profesionāli,» pauž KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens.
Tas viss norāda, ka konflikts koalīcijā R. Nemiro atlaišanas gadījumā būtu neizbēgams un ir pamats uzskatīt: par spīti publiski paustajam, ka padome, kurā bija iecelts tuvs ministra draugs, pati pieņēmusi lēmumu atkāpties, tā patiesībā uzklausījusi R. Nemiro lūgumu, patiesību maskējot zem prātojumiem par politisku spiedienu, kura dēļ nav iespējams strādāt.
Līdz ar to koalīcijas stabilitāte līdz nākamajam konfliktam, kas izraisīsies, visticamāk, nākamā gada budžetu veidojot, ir nosargāta. Par to liecina arī koalīcijas partneru teiktais.
Piemēram, Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts neslēpj, ka viņa vadītajai organizācijai bijis svarīgi, lai ar likumiem konfliktējošā ceļā ieceltā padome neturpinātu darbu. Pārējais ir ekonomikas ministra ziņā, kuram jānodrošina, lai atbilstoši spēkā esošajai kārtībai tiktu izveidota jauna uzņēmuma padome.
Arī Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš norāda, ka līdz ar padomes atkāpšanos situācija ir atrisinājusies. Viņš arī piebilst, ka R. Nemiro retorika par «pagaidu padomi» neiztur kritiku, jo tāds jēdziens neeksistē.
Vēl jāpiebilst, ka premjera pozīcija šajā konfliktā ir lielisks signāls arī paša partijas biedriem, kuriem uzticēts ministra portfelis. K. Kariņš nenogurst atgādināt, ka viņš vēlas izbeigt laikus, kad uzņēmumu padomes kalpoja kā politiskajām partijām pietuvinātu personu barotnes, taču pavisam nesen partijai nācies šo pozīciju uz pirkstiem izskaidrot finanšu ministram Jānim Reiram. Neoficiāla informācija liecina, ka viņš Latvenergo valdē vēlējies iedabūt partijas biedreni Karīnu Ploku. Šāda rīcība zem sabiedrības un koalīcijas partneru dusmu āmura nostādītu pašu Jauno Vienotību un diskreditētu partijas un K. Kariņa paustos principus.