Tūristiem Koknesē pieejama jauna izklaide - moku kambaris

© F64

Kokneses pilsdrupās ir noslēgušies konservācijas darbi, un tūristiem pieejams jauns izklaides objekts - moku kambaris.

Konservācijas darbi norisinājās pilsdrupu mūra sienām Pērses upes pusē. Ziemeļu korpusa austrumu stūra telpā izbūvēta ekspozīcijas telpa - moku kambaris, kas ir aprīkots ar moku rīkiem.

Jaunais objekts sniedz iespēju ielūkoties viduslaiku spīdzināšanas metodēs. Moku kambara telpa atrodas pagraba līmenī, uz to ved akmens kāpnes, bet kā telpas pārsegums izbūvēta skatu platforma. Savukārt pagalma centrā atbilstoši izpētes rezultātiem un vēsturiskajiem aprakstiem atsegta vēsturiskā akas vieta.

Darbi noritēja saskaņā ar SIA "Arhitektoniskās izpētes grupas" izstrādāto tehnisko projektu. Būvdarbus Kokneses pilsdrupās veica SIA "Warss+", kas tika izvēlēta iepirkumu procedūrā.

Konservācijas darbu mērķis ir nodrošināt virszemes konstrukciju konstruktīvo stiprību un mūra konstrukciju un atsevišķu būvelementu noturību. Īstenojot ieceres, konservētās mūra plaknes un korpusi ir droši pieejami apmeklētājiem.

Darbi Kokneses pilsdrupās norisinās projekta "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" īstenošanas gaitā. Projektu Kokneses novada dome īsteno sadarbībā ar Jēkabpils pašvaldību un Ogres novada pašvaldību. Tā kopējās izmaksas ir 4 246 679 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 764 705 eiro, no tām 1 392 352 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.

Jau vēstīts, ka vienošanās par ERAF līdzfinansēta projekta "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" īstenošanu noslēgta 2018.gada aprīlī.

Atjaunojot unikālos kultūras pieminekļus un veidojot tajos jaunus pakalpojumus, pašvaldības paredzējušas veicināt reģionālo attīstību, dot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un palielināt tūrisma plūsmu Zemgales reģionā.

Krustpils pils celta kā bīskapa pils 13.gadsimta pēdējā ceturksnī, vēlāk daudzkārt pārbūvēta, un 19.gadsimtā tai izbūvētas modernas muižas saimniecības ēkas un košumdārzs ar strūklaku. Šodien lielākajā daļā telpu joprojām ir padomju mantojuma atstātās pēdas, tāpēc projekta ietvaros ir paredzēts sakārtot pils A korpusu, lai apmeklētājiem atklātu unikālās vēsturiskās celtnes patieso vērtību. Korpusa pirmajā stāvā paredzēts atjaunot 18.gadsimta sienu gleznojumus un izvietot pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju, savukārt otrajā stāvā atjaunot vēsturiskās telpas, paverot iespējas dažādu pasākumu rīkošanai. Atbilstoši vēsturiskajām liecībām atjaunots tiks arī pils dārzs un strūklaka.

Kokneses viduslaiku pilsdrupās paredzēts nostiprināt vairākas sienas, kas pašlaik laikapstākļu un laika zoba radītās erozijas ietekmē ir avārijas stāvoklī un nav drošas apmeklētājiem. Pēc neatliekamajiem pilsdrupu glābšanas darbiem tajās paredzēts izveidot jaunus, tūristiem interesantus pakalpojumus - radošās un vēstures izzināšanas aktivitātes.

Savukārt bijušajā sanatorijā "Ogre" paredzēts rekonstruēt valsts nozīmes mākslas pieminekli - A.Cīruļa sienu gleznojumus -, kā arī atjaunot ēkas jumtu. Ēka, kurā vēl līdz 2014.gadam atradās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļa, pašlaik stāv tukša, tāpēc unikālo gleznojumu atjaunošana būs pirmais solis tās iedzīvināšanai jaunā veidolā - ēkā tiks ierīkots "Zilo kalnu" informācijas cents, bet skolēniem notiks interaktīvas nodarbības.

Projekts "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ir viens no kopumā desmit kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējumam.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais