Latvija noslēdz prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē

© F64

Šodien noslēdzas Latvijas prezidentūra reģionālās sadarbības organizācijā - Baltijas jūras valstu padomē (BJVP), kuras darba koordināciju un vadību Latvija pildīja kopš 2018.gada 1.jūlija, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

"Sadarbība Baltijas jūras reģionā ir svarīga Latvijas ārpolitikas prioritāte, un šajā sadarbībā BJVP pilda nozīmīgu starpvaldību sadarbības instrumenta funkciju. BJVP prezidentūra Latvijai deva iespēju uzraudzīt un virzīt starpvaldību sadarbību Baltijas jūras reģionā, noteikt reģiona praktiskās sadarbības virzienus, sekmēt kopēju interešu un mērķu īstenošanu," skaidroja ministrijā.

Pildot BJVP prezidējošās valsts pienākumus 2018.-2019.gadā, Latvija fokusējās uz reģionam nozīmīgu un praktisku projektu īstenošanu Latvijai prioritārās jomās - reģiona sabiedrības drošība; ilgtspējīga attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas; kultūras mantojums.

Latvijas prezidentūras BJVP koordinējošo lomu uzņēmās ĀM, kuras vadībā notika sešas BJVP valstu Ārlietu ministriju vecāko amatpersonu komiteju sanāksmes.

Latvijas nozaru ministriju un padotības iestāžu pārstāvji prezidentūras gada laikā vadīja un organizēja BJVP darba un ekspertu grupu sanāksmes. Vienlaikus Latvija prezidēja arī tādos reģiona attīstībai nozīmīgos formātos kā Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma komitejā, Baltijas jūras reģiona telpiskās plānošanas un attīstības komitejā.

Latvijas prezidentūras BJVP noslēdzošā sanāksme noritēja 3.jūnijā Jūrmalā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) vadībā. Sanāksmes noslēgumā BJVP dalībvalstu ārlietu ministri un augstie pārstāvji pieņēma divus Latvijas prezidentūras vadībā tapušus dokumentus - "Jūrmalas deklarāciju" un "BJVP reformu rīcības plānu 2018-2020".

BJVP reformu rīcības plāna īstenošanu plānots pabeigt nākamajā BJVP prezidentūrā, kas no šā gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam noritēs Dānijas vadībā.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais