Latvijas iedzīvotāju datorprasmes uzlabojas, tomēr joprojām ir daļa sabiedrības, kam šādu zināšanu nav pat minimālā līmenī. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ikdienā redzam - cilvēki arvien vairāk izmanto e-pakalpojumus, prot aizpildīt datorā iesniegumus, veikt maksājumus. Tomēr arvien ir cilvēku grupas, arī mūsu iestādes klienti, kuri neizmanto datoru un internetu.
Varu apgalvot, ka NVA piedāvāto mācību vidū datorzināšanu apguves kursi nu jau ir kļuvuši pieprasītāki pat par valodu kursiem. Jo vismaz minimālām, pamatzināšanām ir jābūt gandrīz ikvienam. Ļoti aktīvi šiem kursiem piesakās cilvēki pirmspensijas vecumā, jo viņi apzinās, ka bez šīm zināšanām zaudē konkurencē darba tirgū. Tagad veikala pārdevējai ir jāmāk kaut vai datorā nolasīt preces cenu vai to, cik daudz preces atrodas noliktavā.
Bet daļa cilvēku par to nedomā. Tie ir sociāli mazāk aktīvie cilvēki, arī sociālo dienestu ilgstošie klienti. Šos cilvēkus pārliecināt par datora sniegtajām iespējām ir diezgan grūti.
To pašu var teikt par eID karšu un eParaksta lietošanu - tie, kuriem tas interesē, kas eID kartes ir saņēmuši, tie vairāk vai mazāk zina, ko ar tām var izdarīt. Ir gan daļa cilvēku, kas eID kartes izgatavojuši jau pasen, kad eParaksts vēl nebija pieejams bez maksas neierobežotā skaitā, tāpēc informācija par iespēju iegūt eParakstu bez maksas, viņiem ir jaunums. Pati eParakstu lietoju ikdienā diezgan bieži - gan darbā, gan personīgām vajadzībām. Tas ir ļoti ērti, nav jāizmanto bankas paroles, var aizpildīt iesniegumus, nosūtīt, saņemt nepieciešamo informāciju utt.
Esam novērojuši, ka NVA visvairāk klientu, kas vēlas iegūt bezdarbnieka statusu, ierodas pirmdienās. Ja filiālē veidojas rinda un redzam, ka klientiem nāksies ilgāk gaidīt, mēs piedāvājam iesniegumu bezdarbnieka statusa piešķiršanai aizpildīt elektroniski turpat uz vietas filiālē. Ja klientam ir līdzi eID karte vai internetbankas paroles, viņš aizpilda iesniegumu un ir brīvs - var doties mājās, nevis gaidīt kamēr pienāks viņa kārta pie klientu apkalpošanas speciālista, Pēc tam mēs sazināmies un vienojamies jau par konkrētu dienu un laiku, kad jāatnāk nokārtot līdz galam dokumenti, lai iegūtu bezdarbnieka statusu.
Jā, bezdarbnieka statusa iegūšanas process pilnībā nav elektronisks - var iesniegt pieteikumu, bet uz filiāli tik un tā ir jāatnāk. Arī tālākā komunikācija ar nodarbinātības aģentu nereti notiek elektroniski.
Cilvēki arvien aktīvāk izmanto e-pakalpojumus, tādēļ mums - valsts iestāžu darbiniekiem, ir jākļūst vēl zinošākiem, lai spētu viņiem palīdzēt. Tā teikt - mūsu zināšanām būtu jābūt pakāpi augstākām, tādēļ šādas mācības noteikti ir noderīgas ikvienam. Ja arī šķiet, ka visu zini, noteikti atklāsi sev ko jaunu. Es, piemēram, uzzināju par vairākām noderīgām mobilajām lietotnēm, kuras var ikdienā noderēt. Arī ar eParaksts Mobile līdz šim nebiju iepazinusies.
Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas - bibliotekāri, skolotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. speciālisti. Digitālo aģentu kartē varat uzzināt kuru iestāžu darbinieki kļuvuši par digitālajiem aģentiem.