Zolitūdes traģēdijā cietušie emocionālās runās uztur kaitējuma kompensācijas

Zolitūdes traģēdijā cietušie un to pārstāvji šodien notikušajā tiesas sēdē uzturēja iepriekš pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kuras vēlas solidāri piedzīt no lietā apsūdzētajām personām.

Cietušie savās runās vairākkārt izplūda asarās, atminoties traģiskos notikumus 2013.gada 21.novembrī. Viņi tiesai uzsvēra, ka finansiāla kompensācija neaizvietos bojā gājušos radiniekus, bet tā sniegs zināmu emocionālu komfortu. Tāpat cietušie tiesai detalizēti aprakstīja traģēdijas dienu un savas emocijas.

Cietusī Austrīte Žarikova savā debašu runā uzsvēra, ka, viņas ieskatā, apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam būtu nepieciešams piemērot bargāku soda mēru nekā to lūdz prokuratūra. Viņa arī uzsvēra, ka nevēl nevienam apsūdzētajam neko sliktu, bet uzskata, ka viņiem visiem ir nepieciešams saņemt sodu. Savukārt kāda cita cietusī tiesai norādīja, ka tas, ka lietā apsūdzētie nav atzinuši savu vainu un nav atvainojušies cietušajiem, norāda uz to, ka tiesai būtu nepieciešams piemērot viņiem reālu brīvības atņemšanu, nevis nosacītu cietumsodu.

Cietušie arī savās uzrunās norādīja, ka uztur pieteiktās kaitējuma kompensācijas, taču atsakās no tām daļā pret SIA "Maxima Latvia", jo lielāka daļa no cietušajiem ar uzņēmumu jau ir noslēguši vienošanos par kompensācijas izmaksu. Cietušo prasītās kompensācijas ir dažāda apjoma, piemēram, viens cietušais no apsūdzētajiem solidāri vēlas piedzīt 900 000 eiro, savukārt kāda cita cietusī vēlas piedzīt 50 000 eiro. Lietas prokurori aģentūrai LETA nekomentēja kopējo summu, ko vēlas piedzīt cietušie.

Nākamā tiesas sēde ir paredzēta 3.septembrī plkst.10. Arī šajā sēdē paredzēts ļaut cietušajiem turpināt teikt savas debašu runas.

Kā ziņots, trešdien prokurors pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai "Kubs" tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam "Re&Re" - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet "Maxima Latvija" - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos "Re&Re" būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, "Maxima Latvija" - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.

Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Šuvajeva.