Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Ģenerālprokurora darba vētīšanas uzsākšana neiet raiti

© Oksana DŽADANA, F64 Photo Agency

Koalīcijas deputātu pēkšņi parakstītais dokuments, kurā Jaunās konservatīvās partijas vadībā Augstākās tiesas priekšsēdētājam uzdots uzsākt pārbaudīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darba atbilstību likumam, konservatīvo neizdarību dēļ ar kavēšanos, tomēr nonācis līdz adresātam. Taču tiesas priekšsēdētājs nesteidz nozīmēt atbildīgo tiesnesi šī darba veikšanai. Tiek solīts, ka tas būs izdarīs tuvākajā laikā.

Jau vēstīts, ka Jaunās konservatīvās partijas virzītā iniciatīva par Ē. Kalnmeiera darbības izvērtēšanu koalīcijas partneru atbalstu sākotnēji neguva. Partiju pārstāvji viens aiz otra norādīja, ka konservatīvos pārstāvošā Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas izstrādātais paskaidrojums nesniedz pietiekamu pamatu, lai tiktu uzsākta pārbaude. Koalīcija vienojās, ka konservatīvajiem partneriem dos laiku argumentācijas uzlabošanai un, kad tas būs paveikts, ar to jau atkal vajadzēs iepazīstināt koalīcijas partnerus.

Pēc tam nekas neliecināja, ka konservatīvie patiešām strādā pie spēcīgāka «apsūdzības raksta», taču 6. jūnijā konservatīvie paziņoja, ka paraksti ir savākti - dokumentu bija parakstījuši 34 visu koalīcijas partiju deputāti. Neatkarīgās aptaujātie koalīcijas pārstāvji atzina, ka jaunais konservatīvo dokuments parādījies pēkšņi, bet sīkākās niansēs nevēlējās ieslīgt.

Saeimas kuluāros ļaunas mēles melš, ka tik pēkšņa vienošanās jautājumā, kas vēl neilgi pirms 6. jūnija tika uzskatīts par iesaldētu, cita starpā varētu būt skaidrojama ar Jaunās konservatīvās partijas minstināšanos atbalstīt Jauno Vienotību pārstāvošā Valda Dombrovska kandidatūru uz Eiropas komisāra amatu. Par to, ka V. Dombrovskis tomēr ir pieņemama kandidatūra, konservatīvie paziņoja pēc dokumenta parakstīšanas pirmajā koalīciju veidojošo partiju sanāksmē.

Ar nepieciešamā skaita parakstu savākšanu konservatīvajiem vēl nebija gana. Ja sākotnēji J. Bordāns Ē. Kalnmeiera darba pārbaudes iniciēšanā gribēja iesaistīt Ministru kabinetu - šos centienus premjers Krišjānis Kariņš apturēja zibenīgi -, pēc parakstu savākšanas konservatīvie bija iecerējuši dokumentu nodot izskatīšanā Saeimā, lai tas uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča galda nonāktu ar Saeimas lēmuma spēku. Tomēr Tieslietu ministriju kūrējošajiem konservatīvajiem bija jāuzklausa paskaidrojumi, ka likums šādu procedūru neparedz. Turklāt, Saeimai balsojot par lēmumu, tam būtu nelāga politiskās izrēķināšanās piegarša.

Rezultātā tikai 14. jūnijā konservatīvie saskaņā ar likuma prasībām Augstākajai tiesai nosūtīja nu jau 39 Saeimas deputātu parakstītu pieprasījumu. «Tagad Bičkovičam pēc likuma ir jānozīmē tiesnesis pārbaudes veikšanai. Gaidām izlēmīgu un ātru rīcību valstiski svarīgā brīdī! Par pārbaudes veikšanu kopumā parakstījušies 39 deputāti. Iesniegumā minēti vairāki kliedzoši fakti par tiesiskuma graušanu Latvijā, kas veikta Kalnmeiera piesegā,» publisko paziņojumā pauda konservatīvie.

Trešdien Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece apliecināja, ka deputātu parakstīto dokumentu I. Bičkovičs ir saņēmis, taču viņš joprojām iepazīstoties ar dokumentā pausto argumentāciju ģenerālprokurora darbības pārbaudes nepieciešamībai, tādēļ tiesnesis, kuram būs jāveic šis darbs, vēl nav nozīmēts. «Tas tiks izdarīts tuvākajā laikā,» teica R. Zvejniece. Jāatzīmē, ka likums nenosaka termiņus, kuros tiesas priekšsēdētājam jānozīmē atbildīgais tiesnesis, bet vēl maija vidū I. Bičkovičs norādīja, ka pārbaudes uzsākšanai neredz pamatu. Saņemot vismaz vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījumu pārbaudi uzsākt, I. Bičkovičam savs viedoklis gan ir jānoliek otrajā plānā un jāpilda lēmējvaras pārstāvju griba. Tomēr, ņemot vērā vasaras atvaļinājumus un to, ka likums arī nenosaka, cik ilgā laikā pārbaude jāveic, nevar izslēgt, ka tā tiks pabeigta vien īsi pirms nākamā gada pavasara, kad pilnvaru termiņš beidzas gan Ē. Kalnmeieram, gan pašam I. Bičkovičam.