Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā "nevajadzīgi nekarotu", bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.
Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama iecere, Kariņš pauda cerību, ka "laika gaitā mēs pie tā nonāksim".
Ministru prezidents arī piebilda, ka Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir padarījis grūtāku Latvijas nākamā gada budžeta plānošanu, jo kaimiņvalsts solis Latvijai nozīmē budžeta samazinājumu, nevis pieaugumu. "Bet neko darīt, tādi ir tie apstākļi, tiksim galā," par nākamā gada budžeta plānošanu izteicās valdības vadītājs.
Kā ziņots, Kariņš ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu ir runājis par nepieciešamību akcīzes alkohola likmju jautājumu risināt visām Baltijas valstīm kopā, otrdien preses konferencē stāstīja Latvijas valdības vadītājs.
Igaunijas premjers ir piekritis šādam risinājums, apgalvoja Ministru prezidents.
Kariņš skaidroja, ka "jāsaprot, ka šis primāri nav veselības jautājums - tas ir vairāk valsts budžeta jautājums", reizē piebilstot, ka viņam ir jārūpējas gan par sabiedrības veselību, gan par nodokļu ieņēmumiem.
Politiķis norādīja, ka "igauņiem līdz šim neraksturīgā straujumā" Igaunijas parlaments pieņēma grozījumus par akcīzes samazināšanu par 25% ar mērķi pārtraukt pārrobežu alkohola tirdzniecību, kas notiek Latvijā.
Kariņš vērsa uzmanību, ka līdzšinējo akcīzes nodokļa likmju dēļ ir izveidojies uzņēmējdarbības sektors un ļaut tam tik "nogrieztam ar nazi" nozīmētu zaudējumus valsts budžetam līdz pat 100 miljonu eiro apmērā. Pārsvarā šie ienākumi nāk no pievienotās vērtības nodokļa.
Uzņēmējdarbībai situācijas izmaiņām būs jāpielāgojas "tā vai tā", bet tam jānotiek pakāpeniski, nevis strauji, sacīja valdības vadītājs. Premjers pauda cerību, ka Igaunijas politiķis varēs apsēsties pie galda, lai atrastu normālu, kopīgu risinājumu bez zaudējumiem darba tirgū un valsts budžetā.
Kā ziņots, Saeima 21.jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.
Izmaiņas saistītas ar Igaunijas pieņemto likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka akcīzes nodokli stiprajam alkoholam varētu samazināt uz ierobežotu termiņu.
Līdz 21.jūnijam varēja iesniegt priekšlikumus šiem likuma grozījumiem. LETA jau vēstīja, ka pie Saeimas frakcijām nepiederošie opozīcijas deputāti rosinājuši samazināt akcīzes nodokli arī alum.
Tāpat LETA nedēļas nogalē vēstīja, ka Igaunijas un Latvijas premjerministri pauduši gatavību tikties un apspriest jautājumus par abu valstu akcīzes politikas saskaņošanu. Kā vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, satiekoties Eiropadomes sanāksmes Briselē laikā, Latvijas premjerministrs Kariņš un viņa Igaunijas kolēģis Ratass pauduši vēlmi alkohola cenu atšķirības problēmu atrisināt kā labiem kaimiņiem pienākas.
"[..] Protams, ka esmu gatavs tikties un apspriest šo jautājumu, bet ne pretnostatījuma garā, bet gan ar vismiermīlīgākajiem nodomiem," pauda Ratass.