Siguldā tomēr nenotiks daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm [papildināts]

 
©F64

Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

"Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni," paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. "Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaule savus spēkus un prasmes."

Līdz ar to Itālijā atgriezīsies Ziemas olimpiskās spēles, kur tās iepriekš notika 2006.gadā Turīnā, kā arī 1956.gadā Kortinā.

Itālijas kandidatūrai bija arī liels vietējo iedzīvotāju atbalsts - 83%.

2026.gadā Ziemas Olimpiāde norisināsies no 6. līdz 22.februārim, bet paraolimpiskās spēles būs no 6. līdz 15.martam.

Zviedrija cīņā par olimpiskajām spēlēm sakāvi cieš jau astoto reizi pēc kārtas, turklāt tā līdz šim uzņēmusi tikai 1912.gada Vasaras olimpiskās spēles.

Stokholmas-Ores kandidatūru Lozannā pārstāvēja ap 70 delegātu, no kuriem pieci bija Latvijas pārstāvji, starp kuriem būs arī 1988.gada olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs.

Bez Vrubļevska un Ķipura uz Lozannu devās arī Siguldas mērs Uģis Mitrevics un "Siguldas Attīstības aģentūras" direktore Laura Skrodele, bet valsti pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Tikmēr Zviedrijas kandidatūru pārstāvēja tādi zināmi sportisti kā Pēters Fošbergs, Jūnass Bergkvists, Tūmass Gustafsons, Frīda Hansdotera un citi. Tikmēr itāļiem cīņā par olimpiskajām spēlēm palīdzēja tādas ziemas sporta veidu zvaigznes kā Alberto Tomba, Armīns Cīglers, Sofija Godžija un Federiko Pelegrīno.

Atbalstu Stokholmas-Ores kandidatūrai iepriekš jau pauda Zviedrijas premjers Stēfans Lēvens un Stokholmas pilsētas galva Anna Kēniga Jerlmira, kā arī tādu slaveno zīmolu kā "Telia", "Spotify", "Ericsson", "Scania", "Tele2", "H&M", "SEB Group" dibinātāji un vadītāji.

Šomēnes Stokholmas-Ores kandidatūra atbalstu ieguva arī no trim reģioniem, kuri paredzēti kā Olimpiādes sacensību saimnieki Zviedrijā. Kopēju atbalsta vēstuli atbalstījuši Stokholmas, Herjedālenas un Dālarnas lēņu reģionālo izpildkomiteju vadītāji.

Maijā atbalstu olimpiskajām spēlēm pauda prominentie Vālenberji, kas jau izsenis atpazīstami kā Zviedrijas diplomātu, politiķu, uzņēmēju un investoru ģimene.

Pērnā gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati Kazahstānā.