Turpmāk sapulcēs, gājienos un piketos nedrīkstēs izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpus

© SCANPIX

Saeimas deputāti, ceturtdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz aizliegumu sapulcēs, gājienos un piketos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus.

“Cilvēkiem ir jāsaprot, ka valkāt nacistu vai padomju formas un simboliku publiskos pasākumos mūsu valstī nav pieņemami,” uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Izmaiņas paredz, ka sapulcēs, gājienos un piketos aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu jeb formastērpus. Tāpat arī šī apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc tā vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantojumu.

Par likumā noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām - naudas sodu līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Līdz šim likums paredzēja, ka sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem ir aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).

Izmaiņas likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais