Varas izmantošana privilēģiju gūšanai nav pieļaujama, savukārt sabiedrībai ir tiesības zināt par likumprojekta tapšanas gaitā notikušajām konsultācijām, pēdējo reizi valsts vadītāja amatā uzrunājot Saeimu, šodien sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis uzsvēra, ka mums ir bijusi vēsturiska iespēja svinēt Latvijas valsts pastāvēšanas pirmo simtgadi. Pārliecība par neatkarīgas Latvijas pagātni un nākotni, gatavība cīnīties ir pamats, uz kā celta Latvija, un tas ir jādara kā tagad, tā arī nākotnē, pauda prezidents.
Simtgade atgādināja par cilvēkiem, kuru darbība vai bezdarbība veidoja Latviju - par to, cik katra cilvēka izvēle ir nopietna valsts vēsturē un attīstībā. Katra rokās ir iespēja iesaistīties un turpināt veidot tādu Latviju, kur katrs cilvēks ir vērtība, norādīja Vējonis.
Pieņemot lēmumu un likumus, mēs ietekmējam ne tikai Latvijas, bet arī kopējo Eiropas nākotni, uzskata Vējonis, līdz ar to tā ir Saeimas deputātu atbildība redzēt pāri šaurām interesēm.
Vējonis pastāstīja, ka visu amatā pavadīto termiņu viņš strādājis Latvijas tautas labā un viņa galvenā prioritāte bijusi valsts aizsardzība. "Mēs dzīvojam Latvijā, kas ir drošāka nekā jebkad," uzskata valsts vadītājs, piebilstot, ka aizsardzība budžeta palielināšana līdz 2% no IKP dod iespējas uzlabot aizsardzības spējas, savukārt NATO samitā Varšavā pieņemtais lēmums par sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs ir vēsturisks notikums.
Vējonis atgādināja, ka bija rosinājis izmaiņas Nacionālās drošības likumā. "1940.gads vairs nekad neatkārtosies, mēs esam gatavi aizstāvēts savu valsti. Ne prezidents, ne Saeima nevar aizliegt pretoties un cīnīties par Latviju," uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka tikai kopā cilvēki varēja īstenot plānoto un sasniegt mērķus.
"Mums jāapzinās, ka, lai cik daudz ir paveikts, tā vienmēr būs par maz, jo šodien ir mainījies pats drošības jēdziens. Drošība nav tikai militārās spējas - apzinoties savu atbildību, mums jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem. Drošībai jāpaliek nemainīgai mūsu valsts prioritātei, bet ir nepieciešams plašāks skatījums uz to, raugoties uz cilvēkdrošību, sabiedrības noturību pret hibrīdkara draudiem. Mums ir svarīga valsts iekšējā drošība, jo ticība valstī vispirms sakņojas ticībā, ka valstij rūp ikviens no mums," sacīja Vējonis.
Katrs cilvēks sagaida, ka Saeimas un valdības galvenais mērķis būtu strādāt, lai ikviens iedzīvotājs varētu justies droši, mācīties, strādāt , attīstīties, veidot ģimenes, norādīja Vējonis.
Vējonis akcentēja, ka Saeimai būtu jāpiedomā pie lēmumu pieņemšanas kultūras, uzsverot, ka arī Satversmes tiesa ir vairākkārt norādījusi uz nepilnībām lēmumu pieņemšanas procesā. "Tiesiskums un likuma vara ir mūsu identitātes jautājums. Nekas tik ļoti negrauj uzticību Saeimai kā pavirši uztaisīts likums. Likums nevar palikt tikai uz papīra, nepilnības tajos vājina valstī," akcentēja amatpersona.
Vējonis uzskata, ka būtiski uzlabojumi nepieciešami arī tiesu sistēmā, atrodot cilvēku un materiālos resursus, lai ikviens iedzīvotājs būtu pārliecināts par iespēju saņemt efektīvu un ātru tiesas spriedumu. "Esmu pārliecināts, ka varam to paveikt jau tuvākajā laikā, un manu pārliecību stiprina tiesneši un tiesu darbinieki, kas atklāti runā par problēmām," pauda Vējonis.
Viņš tāpat norādīja, ka tiesiska valsts nozīmē, ka neviens nevar izvēlēties un sev pakārtot likumus, savukārt tautas priekšstāvjiem jākalpo par piemēru. "Nav pieļaujams, ka vara tiek izmantota, lai gūtu privilēģijas. Likums nav nejaušs likumdevēja lēmums vai kaprīze - tas ietekmē katra cilvēka dzīvi," uzsvēra valsts vadītājs.
"Likumdošana ir parlamenta deputātu pamatdarbs. Saeimai kā tautas priekšstāvju kopumam ir pienākums izstrādāt likumus augstā kvalitātē. Tas ir sarežģīts darbs, bet sabiedrībai ir tiesības zināt, kādas konsultācijas notikušas par likuma ieceri, kas aizstāvējis vai kavējis likuma pieņemšanu," pauda Valsts prezidents, mudinot likumdevējus mainīties līdzi laikam.
Ņemot vērā, ka iepriekš pieņemts lēmums atvērt tā dēvētos Čekas maisus, Vējoņa ieskatā ir svarīgi, lai vēsturi veidotu zinātniskie pētījumi, nevis mīti un leģendas.
Vējonis uzsvēra, ka, neskatoties uz virkni problēmjautājumu, lielākais izaicinājums ir sabiedrības nevienlīdzības mazināšana. "Labklājība ir reālas cilvēku dzīves," norādīja Vējonis, paužot cerību, ka jau tuvākajā laikā tiks rasti risinājumi. Vējonis arī uzsvēra, ka budžeta veidošanas laikā nevajadzētu aizmirst par vēlētājiem dotiem solījumiem, kā ar uzdevumu veidot sabalansētu budžetu.
Tāpat virknei jautājumu tuvākajā laikā vienkārši būtu jāpieliek punkts, pauda Vējonis. "Bērnus vairs nedrīkst ievietot bērnunamos, visiem bērniem no piedzimšanas jāpiešķir Latvijas pilsonība un jānodrošina iespēja mācīties valsts valodā," teica Vējonis.
Vējonis mudināja pievērst pastiprinātu uzmanību vides kvalitātes jautājumiem, jo, neskatoties uz to, ka Latvija joprojām ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, nevar teikt, ka tā ir zaļāka kā jebkad.
Uzsverot, ka darbam valsts labā nav noteikta pilnvaru termiņa un ka katram cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā ir iespēja sekmēt labas pārmaiņas, Vējonis solīja arī turpmāk iestāties par Latvijai svarīgām vērtībām.
