Robežsardzes priekšnieks taisnojas, ka Austrumu robežā nocirstie koki nekur nav pazuduši

 
©Rūta Kalmuka/ F64 Photo Agency

Koku izciršanā Austrumu robežas sakārtošanā pārkāpumi nav pieļauti, šādu viedokli intervijā telekanālā LNT pauda Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Pujāts noliedza, ka valsts robežas josla vietām būtu izcirsta pārāk plata. Šo joslu rēķinot, ņemot vērā arī applūstošās teritorijas, tāpēc josla vietām iezīmēta platāka, jo ierīkotā robeža nedrīkstot būt zem ūdens.

Arī saistībā ar ciršanu aizsargājamās dabas teritorijās normatīvo aktu pārkāpumi neesot notikuši, jo tie prasot "pēc iespējas izvairīties" no dabas vērtību bojāšanas, nevis to aizliedzot. Šajā gadījumā esot sadūrušās dabas aizsardzības un drošības intereses, bet pārkāpumi vēl esot jāpierāda.

Pēc Pujāta vārdiem, arī izcirstie koki neesot pazuduši, jo visi nozāģēto koku krāvumi vēl neesot notaksēti, tatad process vēl nav noslēdzies, attiecīgi nevarot teikt, ka kaut kas ir pazudis.

Pujāts ir pārliecināts, ka robežas sakārtošanas darbi ir jāturpina, jo tas uzlabo cīņu pret dažādām nelikumībām. Finansējuma trūkuma dēļ pašlaik esot apstājušies darbi uz Baltkeivijas robežas, bet ir iesniegts finansējuma pieprasījums darbu turpināšanai uz Krievijas robežas.

Kā iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", pie Krievijas robežas Ciblas novadā robežas ierīkotāji izcirtuši desmitiem hektāru meža, nesaaudzējot arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, turklāt nozāģētie koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā esot pazuduši.

Gada sākumā robežjoslas tīrīšana sākās Ciblas novada Līdumnieku pagastā. Maija beigās Iekšējās drošības birojs un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pamanījusi, ka nomaļā vietā gar robežu izcirsta nevis 12 metru, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla. Lielākajā daļā platību aizvākti celmi, zeme uzfrēzēta un nolīdzināta. Vērtīgākie zāģbaļķi esot aizvesti, palikušas tikai dažas kaudzes ar mazvērtīgu malku.

Raidījums norādīja, ka Gulbju Platpirovas dabas liegumā īpaši aizsargājamā purva mežu biotopā robežas ierīkotāji izcirtuši ap trīs hektāriem meža. Nocirsto koku vecums te bijis ap 170 gadiem. Par koku nociršanu dabas liegumos paredzēta kriminālatbildība.

Savukārt kopumā mežs izcirsts sešus kilometrus garā un 30 līdz 80 metrus platā pierobežas zemes gabalā. Līdz 2015.gadam tas bijis pašvaldības īpašumā, taču rezervēts paredzamajai robežas iekārtošanai. Šī iemesla dēļ tur augošais mežs nekad nav vērtēts.