Šaubīgie veselības IT projekti nonāk policijā
Veselības ministrija vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izvērtēt šaubīgos informācijas tehnoloģiju (IT) projektus veselības jomā, apstiprināja veselības ministres padomnieks Edgars Skvariks. Policijai, kā arī Konkurences padomei nosūtīti neatkarīgu ekspertu atzinumi par diviem iepirkumiem.
Ekspertu uzmanību bija piesaistījuši divi Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas informāciju tehnoloģiju iepirkumi, kur, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, bija saskatāmas iespējamas krāpnieciskas shēmas, - Nacionālā veselības dienesta organizētā Veselības aprūpes finansēšanas likuma rīka ieviešana, bet otrs - Veselības ministrijas IT centralizācijas atbalsta projekts.
Iepirkumi bija veikti Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, iespējams, krāpjoties. Ekspertiem, kuri vērtēja šos iepirkumus, radās aizdomas, ka daļa no nopirktās programmatūras nemaz neeksistē, bet citā daļā patiesībā pārdota citas firmas programma, kas tirgū ir krietni lētāka. Pēc pārbaudēm radās aizdomas, ka abos projektos programmatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences un abos tās nav fiziski identificētas. Pēc Veselības ministrijas atzinuma, kopumā aizdomīgo darījumu apjoms ir vairāk nekā pusmiljons eiro.
«Abu projektu atzinumi nosūtīti tiesībsargājošajām iestādēm, konkrēti Valsts policijai, un, tā kā saskatīti konkurenci ierobežojoši apstākļi, informācija izvērtēšanai nodota arī Konkurences padomei. Mēs turpinām saraksti ar pakalpojumu piegādātājiem, lai vienotos par finansējuma atmaksāšanu, kā arī neizslēdzam iespēju vērsties tiesā,» apstiprina E. Skvariks. Abās lietās ierosināta dienesta izmeklēšana, vienā lietā ierosināta disciplinārlieta pret Nacionālā veselības dienesta vadītāju Ingu Milaševiču par dārgu un, iespējams, nevajadzīgu datu nesēju Veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanai, proti, datu bāzes izveidei. Šādu rīku bija nepieciešams izveidot, lai uzturētu datu bāzi par visiem Latvijas iedzīvotājiem un viņiem pieejamiem valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Datu bāzei bija jāziņo, kādi valsts apmaksāti pakalpojumi iedzīvotājam pienākas - pamata vai pilnais grozs. Valdība turklāt šīs sistēmas ieviešanai piešķīra būtisku papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - ap diviem miljoniem eiro, taču eksperti tagad atzinuši, ka vismaz 300 000 eiro izlietoti nelietderīgi. Ekspertu vērtējumā iepirktas tādas tehnoloģijas, kuras nav nepieciešamas, piemēram, datu glabāšanai iepirkts atmiņas risinājums (iekārta un programmatūra), kas ir vairākus desmitus reižu apjomīgāks nekā faktiski nepieciešams. Eksperti arī neatraduši skaidrojumus, kāpēc iegādāts konkrēti tāds vai cits risinājums. Tāpat eksperti saskatīja krāpšanos ar drošības pakalpojuma licencēm - pastāv aizdomas, ka tika iegādātas neesošas licences, iztērējot vairāk nekā 200 000 eiro.
Arī otrā projektā, ko īstenoja pati Veselības ministrija, par informācijas sistēmu centralizāciju policijai būs jāvērtē krāpniecības pazīmes, jo eksperti uzskata, ka viena ražotāja licences pārpakotas un tālāk pārdotas ar citu nosaukumu, bet daudzkārt dārgāk. Šie visi iepirkumi notika Elektronisko iepirkumu sistēmā, kas ļauj ātri, bet diemžēl arī pietiekami aizklāti iegādāties produktus vai pakalpojumus. Par Veselības ministrijas projektu atbildīgā amatpersona gan, visticamāk, netiks saukta pie disciplinārās atbildības, jo Resursu vadības departamenta vadītājs ir pametis darbu. Kopumā šī projekta Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts izmaksas ir 3,5 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu sedz Eiropas struktūrfondi. Šī apjomīgā projekta ietvaros bija jāiegādājas programmatūras licences. Eksperti savā ziņojumā pauda aizdomas, ka licenču piegādei izveidots virtuāls uzņēmums, kura programmatūra iekļauta iepirkumu sistēmā, lai apietu publisko iepirkumu likuma prasības. Arī pati šī programmatūra nav identificējama, proti, skaidri atrodama, līdz ar to pastāv bažas, ka samaksāts par produktu, kas nav saņemts. Secināts, ka norādīto licenču vietā piegādātas cita uzņēmuma licences. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, atsevišķu IT uzņēmumu pārstāvji regulāri tikušies un, iespējams, vienojušies vai pat kopīgi izstrādājuši noteikumus šiem iepirkumiem ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.
Neatkarīgā rakstīja, ka Elektronisko iepirkumu sistēmā Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam dažādas preces un pakalpojumus IT jomā piedāvāja virkne uzņēmumu - AA Projekts, pilnsabiedrība AA Projekts un KleinTech Services, Analytica, IPRO un citas.
To, ka Veselības ministrija nav saņēmusi nekādas licences, atzinusi arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas uztur Elektronisko iepirkumu sistēmu. Pasūtītājam ir piegādātas licences, bet netika nodrošināta piekļuve programmatūras kodam vai vietnei, kurā varētu izmantot šo programmatūru, secinājusi aģentūra. Interesanti, ka šos OwiTech pakalpojumus iegādājas arī citas iestādes, piemēram, Datu valsts inspekcija, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, Nacionālā bibliotēka, Tiesu administrācija.