Konkurences padome (KP) rosina sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polisēm uz laiku noteikt cenu griestus un samazināt pašreizējo tirgus caurskatāmību, kas apdrošināšanas kompānijām ļauj sekot līdzi konkurentu piedāvājumiem konkrētām personām.
«Pirms diviem gadiem - 2017. gadā - ikviens automašīnas īpašnieks pamanīja, ka OCTA polises cena strauji kāpj. Arī mums, Konkurences padomei, tas nepaslīdēja garām nepamanīts. Tāpēc nolēmām izpētīt, kādi apstākļi veicinājuši būtisku OCTA prēmijas cenu kāpumu 2017. gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības,» atklāja Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Cenu pielāgošana bez vienošanās
Izpētot OCTA tirgu par trīs gadu ilgu laika posmu (no 2015. gada līdz 2018. gadam), KP nesaskatīja aizliegtas vienošanās vai karteļa veidošanās pazīmes, taču, kā izrādās, šī tirgus apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi to pārlieku caurredzamu, kas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībām. KP norāda, ka šādā gadījumā tirgos konkurentiem var nebūt tiešā veidā jāvienojas par savu plānoto darbību, jo tie ir savstarpēji atkarīgi un pastāv iespējas sekot konkurentu darbībām.
2016. gadā OCTA polišu cenas tika mainītas aptuveni 65 reizes (saskaitot visu deviņu OCTA tirgū iesaistīto kompāniju piedāvājumus visa gada laikā), 2017. gadā - jau 150 reižu, un lielākoties - ar cenas kāpumu. Tiesa, prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai bija atšķirīgs, piemēram, viena kompānija cenas pacēla par aptuveni 8%, cita - divas reizes. Tomēr, pēc KP secinātā, ne visām sabiedrībām pakalpojuma cenu kāpums bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem. «Līdz 2017. gadam OCTA cenas Latvijā bija salīdzinoši zemas un bija kompānijas, kuras tiešam cieta zaudējumus. Taču ne visas,» sacīja S. Ābrama. Viņa gan neatklāja, kuras kompānijas paaugstināja OCTA polišu cenas bez vajadzības segt zaudējumus. Turklāt, neskatoties uz paziņojumiem par dramatiskiem finanšu rezultātiem, apdrošināšanas kompānijas turpināja piedāvāt zaudējumus nesošās OCTA polises.
Caurskatāmība var arī kaitēt
Ka zināms, OCTA polises cenas 2017. gadā tika paceltas visā nozarē. Viens no iespējamiem iemesliem - konkurentiem OCTA tirgū brīvi pieejamā būtiska individuāla komercinformācija, kas tieši apdrošināšanas sabiedrībām, nevis patērētājiem sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm.
Starp būtiskākajiem faktoriem, kas veicina tirgus caurredzamību, KP identificēja OCTA informācijas sistēmu, kuru apdrošināšanas sabiedrības izmanto ikdienas darbībā, tajā skaitā nosakot prēmiju piedāvājumus. Arī OCTA cenu kalkulatori, kas kalpo patērētāju ērtībai un kopumā ir atbalstāmi, vienlaikus rada augstu risku, ka, nekontrolētā un automatizētā veidā piekļūstot individuālajiem datiem, apdrošināšanas sabiedrības un brokeri iegūst informāciju par konkurentu piedāvājumiem, ieskaitot cenu tendences.
KP ieskatā, aizliegtas vienošanās risku un interešu konfliktu rada arī tas, ka divas organizācijas - Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju (LTAB) un Latvijas apdrošinātāju asociāciju (LAA) - ar pretējiem mērķiem, proti, aizstāvēt patērētāju intereses un biznesa intereses, vada viena un tā pati persona - Jānis Abāšins. Turklāt, lai gan OCTA sistēmas nodrošināšanā ir iesaistītas daudzas institūcijas - LTAB, LAA un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) -, to pārmērīgi biežās publiskotās atskaites par katras apdrošināšanas sabiedrības finanšu rādītājiem ļauj viegli izsekot konkurentu tirgus pozīcijai un līdz ar to arī lemt par savu rīcību tirgū.
Pielāgošanos veicinot arī LTAB un apdrošināšanas sabiedrības publiski paustie komentāri par paredzamo cenu paaugstināšanos. Iestāde vairākkārt izteikusi aizrādījumus par cenu signalizēšanu un norāda, ka KP līdzīgos gadījumos nākotnē bez iepriekšējas brīdināšanas var lemt par konkurences pārkāpuma izmeklēšanu.
Gaida atbildīgu rīcību no institūcijām
Lai novērstu konstatētās nepilnības un tirgus caurskatāmību, kas negatīvi ietekmē konkurenci un rada kaitējumu patērētājiem, KP aicina atbildīgās institūcijas izdarīt nozīmīgas korekcijas. Iestāde ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus Finanšu ministrijai, FKTK un LTAB. Ņemot vērā, ka OCTA ir valsts noteikta, obligāta prasība ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam, KP cita starpā ierosina Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt OCTA prēmiju maksimālo apmēru, lai pasargātu patērētājus no iespējama pārmērīga cenu kāpuma nākotnē. S. Ābrama minēja, ka maksimālās cenas noteikšana ir aprēķināma, ņemot vērā vidējo polišu cenu un citus apsvērumus.