Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka augstākajai izglītībai ir vērtība

Latvijā 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi vērtīga karjeras izaugsmei, pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.

Viņa norādīja, ka aizvien pieaugošā studiju maksa augstskolās un vēlme pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū, realizējot karjeras un peļņas ambīcijas, augstskolas diploma iegūšanu nereti liek atstāt otrajā plānā.

Šādu tendenci atklāja "Swedbank" Finanšu institūta 2017.gada maijā veiktā aptauja, kas liecināja, ka 33% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem šaubās, vai pēc vidusskolas absolvēšanas turpinās mācīties. Vienlaikus šogad veiktajā aptaujā, vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, vairums jeb 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzinuši, ka tā bijusi vērtīga.

Kropa atzīmēja, ka no visiem Latvijā strādājošajiem iedzīvotājiem augstāko izglītību ir ieguvuši 37%. Darba un darbinieku meklēšanas portāla "CV Online" 2019.gadā veiktais atalgojuma pētījums atklāj, ka strādājošie ar augstāko izglītību (augstāko profesionālo izglītību, bakalaura vai maģistra grādu) vidēji visās nozarēs saņem par 28% vairāk nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Savukārt, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību kopumā ir apmierinātāki ar savu finansiālo situāciju - vidējais vērtējums 10 ballu skalā ir 6,5 pretstatā iedzīvotājiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas savu finansiālo labklājību vērtē ar 5,1 balli.

Tāpat viņa minēja, lai gan arī bezdarbnieku rindās ir sastopami augstākās izglītības ieguvēji, tomēr viņu īpatsvars ir būtiski zemāks nekā starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību - attiecīgi 18% un 64%. Arī nabadzības riska indekss norāda uz izglītības vērtību - darbspējīgajiem ar augstāko izglītību tas ir 5%, kamēr vidējās un profesionālās izglītības ieguvējiem - 18%, bet cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni - 29%.

Kropa arī piebilda, lai gan statistikas dati iezīmē tendenci, ka augstākā izglītība pozitīvi ietekmē dzīves apstākļus, finansiālo situāciju un apmierinātību kopumā, trešdaļa vidusskolēnu nav pauduši pārliecību par studiju sākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

"Studiju uzsākšana uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas nebūt nav absolūti pareizā rīcība ikvienā situācijā. Ja šī mācību pauze tiek izmantota lietderīgi, gūstot jaunu pieredzi, paplašinot redzesloku un labāk izprotot vēlamo studiju virzienu, tā ir attaisnojama. Tomēr svarīgi apzināties, kāda ir ilgtermiņa izglītības ietekme uz darba tirgu, karjeras attīstību un arīdzan dzīves apstākļiem. Saskaņā ar mūsu pētījumu katrs piektais darbinieks nav apmierināts ar savu pašreizējo darbu, tomēr cilvēki ar bakalaura vai maģistra grādu savā darbā biežāk jūtas komfortabli. Iegūstot augstāku izglītību, cilvēkiem ir arī lielākas iespējas izvēlēties gan darba specifiku, gan arī atalgojumu, kas savukārt liek izvērtēt, kāda ietekme uz nākotnes veidošanu varētu būt studiju atlikšanai," teica Kropa.

Viņa norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc jaunieši atliek augstākās izglītības iegūšanu, ir tas, ka tā saistīta ar gana lielām izmaksām.

"Jau izpētot studiju maksas finansēšanas struktūru, ir skaidrs, ka lielākā daļa studentu to sedz bez valsts finansējuma atbalsta: saskaņā ar augstākās izglītības pārskatu 55% augstskolās un koledžās imatrikulēto studentu 2018./2019. akadēmiskajā gadā mācījušies par maksu. "Swedbank" Finanšu institūta pētījumā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nācies aizņemties naudu vai ņemt kredītu studiju maksas un mācību izdevumu segšanai. Taču gan puse par valsts budžeta līdzekļiem studējošo, gan to, kuri studējuši par saviem līdzekļiem, atzīst, ka kopējās ar izglītošanos saistītās izmaksas ir atmaksājušās. Turklāt atkal novērojama tendence, ka augstākās izglītības ieguvēji tās atmaksāšanos vērtē visaugstāk - to atzīst 73% respondentu attiecīgajā grupā," klāstīja Kropa.

Skaidrojot, kādi faktori iedzīvotāju vērtējumā būtu viņus labāk sagatavojuši vēlamā darba iegūšanai, priekšplānā izvirzīti gan sistēmiski, gan personiskas dabas izaicinājumi, teica Kropa, atzīmējot, ka aptaujā kā būtiskākā minēta iespēja jau studiju laikā gūt praksi, ko atzinuši 63% respondentu, bet otrs biežāk minētais faktors, ko atzīmējuši 60,2%, ir rūpīgāku un cītīgāku attieksmi pret studijām.

"Salīdzinoši liela daļa augstāko izglītību ieguvušo nav stingri pārliecināti, ka izvēlējušies pareizo studiju vai mācību virzienu. Atskatoties pagātnē, vairāk nekā puse jeb 56% uzskata, ka cita studiju virziena izvēle viņus darba tirgum būtu sagatavojusi labāk. Šajā gadījumā velkama paralēle ar to, ka bieži vien studēt nācies to, kas "ir pa kabatai", nevis to, kas šķitis perspektīvs vai ko cilvēks patiesi būtu vēlējies. No šāda viedokļa studiju atlikšana pēc vidusskolas absolvēšanas, iespējams, varētu nākt par labu, izvēloties īsto virzienu un iekrājot līdzekļus studiju uzsākšanai," piebilda Kropa.