FM gatava reformēt nodokļu atvieglojumus, atsakoties no nevajadzīgajiem

Gaidāmās nodokļu reformas kontekstā nodokļu atvieglojumiem tiks definēti mērķi un sasniedzamie rādītāji, pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Valsts kontroles otrdien publiskotajā revīzijas ziņojumā "Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?" secināto.

FM atzina, ka kopš 2014.gada regulāri tiek izstrādāta un ministrijas mājaslapā publicēts ziņojums par nodokļu atvieglojumiem. Tā mērķis ir veicināt sabiedrības labāku izpratni par nodokļu atvieglojumiem, to apmēru, mērķi un ietekmi uz budžeta ieņēmumiem.

Ministrijā piebilda, ka pirms Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam izstrādāšanas tika piesaistīta Pasaules Banka, kas veica neatkarīgu Latvijas nodokļu sistēmas, tostarp nodokļu atvieglojumu izvērtējumu. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei izveidotajās darba grupās, kurās piedalījās Latvijas lielākie nodokļu maksātāji, nozaru asociācijas, valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti, tika diskutēts arī par nodokļu atvieglojumiem un to pārskatīšanas iespējām.

"Nodokļu atvieglojumu izmaiņas reformas ietvaros nav vienpersonisks FM lēmums, bet gan kopīgi ar nozaru ministrijām, ekspertiem un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem pieņemts lēmums," uzsvēra ministrijā.

Tāpat ministrijā novērtēja, ka Valsts kontrole ir ņēmusi vērā FM iebildumus par revīzijas ziņojumu un to papildinājusi ar ministrijas komentāriem, tomēr FM joprojām ir iebildumi par atsevišķiem revīzijā izdarītajiem secinājumiem, piemēram, par to, ka ministrija nav vērtējusi nodokļu atvieglojumu ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

"FM regulāri analizē darbaspēka nodokļu slogu un tā ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, ko raksturo nodokļu plaisas rādītājs. 2018.gadā nodokļu sloga jeb nodokļu plaisas samazināšanu daļēji ierobežoja valdības akceptētās un Saeimas atbalstītās izmaiņas, kas paredzēja, lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu un ierobežotu budžeta deficītu, par vienu procentpunktu paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Tomēr, neskatoties uz to, darbaspēka nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem pirmo reiz pēdējo desmit gadu laikā būs zem 40% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tiks samazināts par apmēram trīs procentpunktiem, kas Eiropas Savienības kontekstā ir vērtējama kā būtiska izmaiņa," skaidroja FM.

Ministrijā arī norādīja, ka vēsturiski ir izveidojusies prakse, ka nodokļu atvieglojumiem netiek definēti konkrēti rezultatīvie rādītāji, bet, pieņemot jebkuru likumdošanas aktu, tiek izstrādāts sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums. Turklāt, pēc FM ierosinājuma, pieņemot jaunas likumdošanas iniciatīvas, tiek plašāk pielietoti terminēti atvieglojumi, kā arī precīzāk definēti sasniedzamie rezultāti un mērķi.

"Izstrādājot nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajam periodam, FM plāno sadarbībā ar nozaru ministrijām iekļaut tajā konkrētu darbības plānu ar termiņiem, kādos visiem nodokļu atvieglojumiem tiks definēti mērķi un sasniedzamie rādītāji. Tāpat FM plāno koordinēt un konsultēt nozaru ministrijas par nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšanu. Savukārt no nozaru ministrijām FM sagaida, ka tās, veidojot nozaru politiku, izvērtēs visu nozarei pieejamo finansējumu kopumā, tas ir ne tikai pieejamos nodokļu atvieglojumus, bet arī pārējo piešķirto valsts atbalstu," sacīja ministrijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Valsts kontrole aicina pēc būtības pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem.

Valsts kontrolē norādīja, ka Latvijā ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro, taču līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši.