Veselības ministrija vēršas policijā; saskatījusi krāpniecības pazīmes divos iepirkumos

Skvariks informēja, ka informācija un atzinumi par šiem projekti nosūtīti Valsts policijai, bet informācija par iespējamiem konkurenci ierobežojošiem apstākļiem nodota arī Konkurences padomei.

Skvariks norādīja, ka patlaban VM turpina saraksti ar pakalpojumu piegādātājiem, lai vienotos par finansējuma atmaksāšanu, kā arī VM neizslēdzot iespēju vērsties tiesā.

Patlaban arī ierosināta disciplinārlieta pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktori Ingu Milaševiču, bet darbu pametis VM Resursu vadības departamenta vadītājs, kurš bija atbildīgais par IKT centralizācijas projektu.

Portāla "LSM.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka VM pasūtītajā ekspertu sākotnēja izvērtējumā secināts, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma informācijas sistēmas vajadzībām Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) iegādātā drošības pakalpojuma licence "GrayWolf". Eksperti nesaskatīja pamatojumu, kāpēc šo pakalpojumu pirka, kad sistēmu vēl nebija sākuši izstrādāt.

NVD "GrayWolf" licenču iegādei no 2014. līdz 2019.gadam iztērējis aptuveni 229 000 eiro.

Pārbaudē konstatētais arī radījis aizdomas, ka VM informācijas sistēmu centralizācijas projektā iegādātas "OWITech" programmatūras licences faktiski ir cita, ASV uzņēmuma, ražots produkts, kas tika "pārpakots" un tirgots par trīs ceturtdaļām dārgāk.

Viņķele maija vidū informēja, ka VM apturēja līgumu par licenču iegādi aptuveni 300 000 eiro apmērā, taču aptuveni 200 000 eiro ir samaksāti.

Tiesības veidot tehnisko specifikāciju licenču iegādei tirgus aptaujā ieguva SIA "Forceo Consulting", liecina "LSM.lv" rīcībā esošā informācija.

Kā ziņots, Viņķele ir paziņojusi, ka divos nesenos ministrijas IKT projektos esot vērojama "nopietna politiska intervence" un krāpniecības pazīmes.

Ministre piesauca divus nesenus projektus, no kuriem viens vēl nav noslēdzies. Viens no tiem ir iepirkums par tā sauktās divu pakalpojumu grozu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamās Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidi, kam valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja finansējumu līdz 1,9 miljonu eiro apmērā, savukārt otrs ir ministrijas IKT centralizācijas projekts, kurā bija paredzēts ieguldīt 3,5 miljonus eiro.

Viņķele stāstīja, ka VM pasūtīja divas pārbaudes abos šajos projektos. Datu bāzes izveides projektā pieaicinātie eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās. Tikmēr IKT centralizācijas projektā pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par gandrīz 600 000 eiro.

Pārbaužu rezultātā radušās aizdomas, ka abos projektos progammatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences, turklāt abos projektos tās nav fiziski identificētas. Tāpat, pēc Viņķeles vārdiem, vērojams, ka šajos iepirkumos ierobežota konkurence, jo izskatoties, ka iepirkumi veidoti konkrētiem komersantiem.

Iepriekšējā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) Viņķeles pārmetumus ir nosaukusi par "gļēvulīgu neizdarības piesegšanu", jo Viņķelei neesot izdevies izveidot vienu veselības pakalpojumu grozu, nav nekādas virzības e-veselībā un kopumā neesot izdarīts neviens jauns darbs.