Koalīcija apņemas atrast naudu, lai palielinātu pedagogu algas

 
©f64

Atzīstot izglītības nozarē pieteiktās reformas par "iekustinātām", koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacītā.

Koalīcijas partijas esot konstatējušas, ka "reformas, kuras izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) bija iecerējusi, ir iekustinātas". "Protams, trīs četros mēnešos nevar visas reformas īstenot, bet ir ļoti skaidra virzība uz to, ko Šuplinska redz. Galvenais mērķis ir celt izglītības kvalitāti, lai Latvijā neviens jaunietis, kas izgājis izglītības sistēmu, nebūtu atstāts novārtā, varētu atrast savu vietu darba tirgū, stāties augstskolā, turpināt savu izglītību," pauda premjers.

Politiķis norādīja, ka valdība rīt plāno pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamā finansējuma atrašanu valsts budžetā. "No 1.septembra mēs plānojam pieņemt lēmumu, ka valdība budžetā atradīs šo naudu," solīja Ministru prezidents.

Uz jautājumu, vai līdz šim notikušais izglītības nozarē uzskatāms par valstiski nozīmīgu reformu, kam budžetā paredzēti 7,07 miljoni eiro, Kariņš atbildēja, ka "politiskā atbilde ir - jā".

"Šuplinska nākusi ar savu informatīvo ziņojumu, skaidri norādot, ka vidusskolas posmā reformas rezultātā skolu skaits jāsamazina apmēram uz pusi. Mazāk skolu, bet lielākas un spēcīgākas. Jau ir daudz skolu, kas pieteikušas reorganizāciju, un tas jau norāda uz to, ka ministres plānotais jau sāk īstenoties. Pašvaldības acīmredzot to sadzird," teica valdības vadītājs.

Viņš gan norādīja, ka valdība izvērtēs, vai pieteiktās reformas veiktas pēc būtības, vai bijušas tikai "uz papīra".

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem uzsvēra, ka nevienam, visticamāk, neesot jautājumu par to, ka pedagogu darba samaksas lieta ir jārisina. "Algas attiecīgi arī tiks noteiktas, kā tas iepriekš ar likumu bija paredzēts," sacīja Bordāns.

Viņš atzina, ka galvenais, kas ticis apspriests, bija tas, cik sekmīgi tiek un tiks paveiktas ieplānotās nozares reformas. "Atzīmēts, ka reformas notiek. Cik ātri tās būs iespējams paveikt, ir visu mūsu kopējais darba rezultāts, kur atbildīga ir koalīcija, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī pedagogi un arodbiedrība," pauda ministrs.

Bordāns teica, ka ir nolemts, ka nav nekādu jautājumu, ka no 1.septembra algas atbilstoši iecerēm tiks palielinātas, bet tālāk tiks turpinātas reformas.

Grozījumus noteikumos par minimālo pedagogu atalgojumu Ministru kabinets skatīs rīt, 18.jūnijā, lemjot par zemākās darba samaksas palielināšanu no 710 līdz 750 eiro.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija prasījusi piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai, tomēr izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Jāņa Reira (V) vadītā Finanšu ministrija (FM) nesaskaņoja IZM iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.

FM tika saņemts IZM izstrādātais Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu projekts, par kuru sniegtajā atzinumā FM skaidroja, ka IZM grozījumu anotācijā nav sniegusi skaidrojumu par veiktām reformām nozarē, bet tikai prasot piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai.

Grozījumu anotācijā IZM minējusi trīs dokumentus: pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, Izglītības attīstības pamatnostādnes, kā arī valdības Rīcības plānu. Kā norāda FM, neviens no šiem dokumentiem neatspoguļo paveiktās vai apstiprinātās nozares reformas.

Ja valdībā tiks skatīts projekts par pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanu, iespējams, IZM un FM ir saskaņojušas Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu projektu.

Tikmēr 12.jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija nosūtījusi vēstuli vairākiem Saeimas deputātiem, lūdzot steidzami grozīt likumu, valsts nozīmes reformām paredzētos 7,07 miljonus eiro novirzīt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai.

LIZDA rosināja deputātus iesniegt attiecīgus grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2019.gadam". Patlaban likuma 58.pants nosaka, ka valsts nozīmes reformu īstenošanai valsts budžeta resorā "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" rezervēti 7,07 miljoni eiro, kas tiek piešķirti, balstoties uz Ministru kabinetam iesniegto ministriju pieprasījumu. Savukārt LIZDA vēlas, lai šis rezervētais finansējums tiktu piešķirts pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai līdz 750 eiro no 1.septembra.

Tomēr Saeima 13.jūnijā noraidīja opozīcijas deputātu pieprasījumu valsts nozīmes reformām paredzētos 7,07 miljonus eiro novirzīt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai. Pieprasījumu iesniedza Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Aldis Gobzems, Viktors Valainis (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Evija Papule (S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Linda Liepiņa.

Parlamentārieši norādīja, ka līdz 16.maijam nav veikti grozījumi valdības noteikumos par pedagogu algām, kas paredzētu darba samaksas pieauguma grafika izpildi no 1.septembra.

 

Rīgas namu pārvaldnieks