Kariņš: Ja igauņi sākuši akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt

Jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi "šo karu", tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.

"Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un parlaments pieņēma lēmumu lauzt šo vienošanos. Tā vietā viņi pēkšņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli," sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir spiesta atbildēt "faktiski pilnīgi pret mūsu gribu".

"Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu," paziņoja politiķis.

Viņaprāt, šāds solis Latvijai nozīmētu atgriešanos "kaut kur pagājušā gada līmenī". Latvija cer, ka igauņi būs gatavi sēsties pie galda un meklēt kādu risinājumu, jo līdz šim visi mēģinājumi ar igauņiem runāt, lai viņi nespertu šo soli, esot bijuši neauglīgi. "Mums nekas cits neatliek, kā spert atbildes soli. Šī ir pilnīgi nevēlama situācija, bet man liekas, ka Latvijai diemžēl nekādas iespējas nav atstātas," secinājis Kariņš.

Šī gada martā Latvijā akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tika palielinātas. Toreiz tik skaidrots, ka Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) teica, ka koalīcijas locekļi atzinuši nepieciešamību meklēt risinājumus, taču pagaidām daloties domas par to, kā šo jautājumu risināt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pastāstīja, ka rīt, 18.jūnijā, Finanšu ministrijā gaidāma sanāksme, kurā ministrija piedāvāšot savu skatījumu šī jautājuma risināšanai. Pēc tā koalīcijas partneri arī spriedīšot, kā labāk rīkoties. "Vajadzētu apskatīties priekšlikumus," teica Pūce, kuram piebalsoja arī partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava sacīja, ka nekādos apstākļos nedrīkstētu runāt par karu ar kaimiņvalsti. "Kaut kādu sīkumu dēļ mēs nekarosim ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem. Skaidrs, ka šis jautājums var radīt iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību, bet tādā gadījumā ir jāmeklē risinājumi. Ideālā variantā pārrunu ceļā ar Igaunijas valdību, lai rastu kopēju risinājumu, nevis tagad cenšoties veidot alkohola akcīzes dempingu starp abām valstīm," teica Dombrava.

Raidījums "LNT ziņas" vēstīja, ka Finanšu ministrija varētu rosināt akcīzes nodokli samazināt par 10-25%. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests brīdina, ja Latvija uz Igaunijas lēmumu nereaģēs, tad šogad budžetā veidosies 31 miljona eiro, bet nākamgad 123 miljonu eiro iztrūkums.

Kā ziņots, Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.

Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.

Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.

Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem - 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.

Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.