Ekonomisko lietu tiesas izveide Latvijā varētu sekmēt lietu izskatīšanas ātrumu un spriedumu kvalitāti, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
"Galvenā tiesu problēma ir lielā noslodze, kas ietekmē lietu izskatīšanas ātrumu, un kvalitāte, kā rezultātā tiek apstrīdēti pirmās instances spriedumi. LDDK ieskatā ekonomisko lietu tiesas izveide varētu sekmēt gan lietu izskatīšanas ātrumu, gan spriedumu kvalitāti," norādīja LDDK.
Vienlaikus darba devēju pārstāvji atzīmēja, ka pagaidām nav saprotams, vai jaunas specializētas pirmās instances rajona tiesas Rīgā izveides kontekstā paredzēto finansējumu plānots novirzīt papildus speciālistu algošanai vai tikai tiesas tehniskai nodrošināšanai.
"Ja finansējums tiek novirzīts papildus tiesnešu algošanai, tad tas ir vērtējams pozitīvi, bet ja tiek izveidota jauna tiesu institūcija, pārceļot esošos tiesnešus uz citu ēku vai zem cita nosaukuma, tad tas diez vai risinās esošo situāciju ar tiesu lielo noslodzi un lietu izskatīšanas ātrumu," uzsvēra LDDK.
LDDK arī atzina, ka lēnā lietu izskatīšana ietekmē uzņēmējdarbības vidi un neefektīvā lietu izskatīšana neveicina godīgu konkurenci, kā arī ietekmē ārvalstu investīciju piesaisti.
Jau vēstīts, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Tieslietu padomei jūnija sākumā pavēstīja, ka atbalstāms būtu risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu pirmās instances rajona tiesu Rīgā, vienlaikus specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijā, paredzot specializētas tiesnešu kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas.
Tieslietu ministrijas (TM) plāns paredz, ka ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu skatīt civiltiesību jomas strīdus un krimināllietas. Civiltiesību jomā šāda tiesa skatītu strīdus, kas saistīti ar finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošanu, finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu un publiskos reģistros ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem, kā arī investīciju aizsardzības normatīvā regulējuma jautājumiem, liela apjoma prasībām komercstrīdos, kā arī tiesiskās aizsardzības procesu strīdus par Koncernu likuma piemērošanu.
Attiecībā uz krimināltiesību jomu šāda tiesa skatītu lietas par krāpšanu, piesavināšanos lielā apmērā un organizētā grupā. Tāpat šāda tiesa skatītu lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī koruptīvus noziegumus, ko izdarījušas valsts amatpersonas.
TM arī uzskata, ka papildus izvērtējama iespēja specializācijas tvērumu attiecināt arī uz visiem akcionāru strīdiem, tostarp reiderisma lietām. Tāpat tiesa varētu specializēties uz intelektuālā īpašuma tiesībām saistītiem strīdiem, jūras prasībām, kā arī pieteikumiem par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata.
TM aprēķinājusi, ka pirmajā instancē būtu nepieciešami septiņi tiesneši, un līdzīgs skaits būtu vajadzīgs arī apelācijas instancē.
Ministrijas plāns paredz, ka prognozētais specializētās tiesas darbības sākšanas laiks būtu 2021.gada 1.janvāris. Līdz tam nepieciešams sagatavot un pieņemt atbilstošus normatīvus, atlasīt tiesnešus un darbiniekus, tos atbilstoši apmācīt, kā arī nodrošināt viņiem telpas. Ministrija aprēķinājusi, ka no valsts budžeta nepieciešami tikai atsevišķi papildus ieguldījumi tiesas darba nodrošināšanai. 2020.gadā šim mērķim no valsts budžeta būs nepieciešami 451 666 eiro, bet turpmākajos gados - 297 056 eiro.