UR drīzumā varētu likvidēt 900 uzņēmumu, kas neatklāj to "īstos" īpašniekus

 
©f64

Tiklīdz Valsts prezidents izsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs (UR) sāks likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus, pirmdien preses konferencē paziņoja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Ar Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem UR ir piešķirtas jaunas pilnvaras, lai nodrošinātu lielāku caurredzamību par UR reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un "īstajiem" īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji.

Jaunās normas ir saistošas visām UR reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitasuzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.

Paidere uzsvēra, ka tiklīdz likuma grozījumi stāsies spēkā, visiem komersantiem būs jāatklāj patiesā labuma guvēji, kā arī valsts notāriem būs tiesības pieprasīt informāciju par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem. "UR īpaši bargi vērsīsies pret tiem uzņēmumiem, kuriem ir sarežģīta īpašnieku struktūra un kuri ir meklējami ārvalstīs," sacīja galvenā valsts notāre.

Pēc UR datiem, patlaban patiesos labuma guvējus atklājuši 96% uzņēmumi un organizācijas. Šā gada sākumā pie augsta riska SIA tika pieskaitītas vairāk nekā 2000 sabiedrības, tomēr ar laiku vairums uzņēmumu atklāja savus patiesā labuma guvējus. Paidere piebilda, ka šie nav "tukši" uzņēmumi, bet gan uzņēmumi, kas pērn nodokļos nomaksājuši 300 miljonus eiro.

"Tagad iecietības periods ir beidzies un atlikušie 900 riskantie uzņēmumi tiks brīdināti, lai atklāj patiesos labuma guvējus pretējā gadījumā uzņēmumi tiks likvidēti sacīja galvenā valsts notāre. Viņa precizēja, ka tiklīdz spēkā stāsies likuma grozījumi, UR atkārtoti aicinās minētos 900 uzņēmumus atklāt patiesā labuma guvējus. Ja uzņēmumi mēneša laikā nereaģēs, UR pieņems lēmumu par to likvidēšanu un valdes atcelšanu.

Preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka ar likuma izmaiņām augs administratīvais slogs, tomēr tas neattieksies uz tiem uzņēmumiem, kuri darbojas caurredzami.

"Šo likuma grozījumu mērķis ir radīt godīgu un drošu biznesa vidi, kas ļaus Latvijai paātrinātā kārtā veikt sistēmiskas modernas izmaiņas. UR turpmāk neveiks policijas funkcijas, bet gan darbosies kā līdz šim - reģistrēs uzņēmumus un sniegs informāciju sabiedrībai," teica tieslietu ministrs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda atbalstu pieņemtajiem likuma grozījumiem, atzīstot, ka gan pasaulē kopumā, gan Latvijā uzņēmumu patiesā labuma guvējiem būtu jābūt atklātiem.

"Noteikumi ir jārealizē un ar to ir jāiemācās sadzīvot. Apsveicami, ka UR mēģinās ieviest izmaiņas proporcionāli, lai neskartu tos, uz kuriem likuma normas attiecas mazāk. Latvija būs pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas būs ieviesusi šīs prasības, tādējādi pastāv iespēja, ka "atmazgātāju" reitingā no pēdējām pozīcijām pacelsimies uz labāku vietu," uzsvēra LTRK vadītājs.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā arī nosaka, ka caurredzamas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra informācija ikvienai personai no UR vestajiem reģistriem tiks nodrošināta bez maksas.

Paidere gan piebilda, ka šī pasākuma ieviešanas datums ir atkarīgs no politiķu lēmumiem 2020.gada valsts budžeta izskatīšanas gaitā, proti, vai tiks rasts finansējums 1,2 miljoni eiro apmērā katru gadu, lai nodrošinātu datu bezmaksas saņemšanu klientiem.