Deputātu iesniegums saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosināto pārbaudi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai nosūtīts Augstākajai tiesai.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, par pārbaudes veikšanu kopumā parakstījušies 39 deputāti.
Strīķe skaidroja, ka tiesību aktos nav noteikts termiņš, kādā Augstākās tiesas priekšsēdētājam būtu jānozīmē tiesnesis šī jautājuma vērtēšanai un kādā lieta kopumā būtu jāizvērtē. Deputāte gan cer, ka šī jautājuma izskatīšana netiks ievilkta, uzsverot, ka tas ir valstiski svarīgi.
Minētais jautājums izgaismojis arī nepilnības likumdošanā, atzina Strīķe, norādot uz to, ka, iespējams, būtu nepieciešams noteikto kārtību pilnveidot, lai nākotnē atvieglotu procedūras izpratni.
Strīķe iepriekš skaidroja, ka pamatojumā norādīts uz ilgstošu "Moneyval" prasību nepildīšanu, Valsts kontroles konstatētajām nepamatotajām izmaksām prokuroriem, maigu sodu piemērošanu konkrētai apgabaltiesas tiesas tiesnesei un bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam. Kļaviņa gadījumā esot arī pārkāpts likuma regulējums, uzsvēra politiķe.
Likumā kā viens no gadījumiem, kad var tikt vērtēta ģenerālprokurora atbilstība amatam, noteikts, ka pārbaude Augstākās tiesas priekšsēdētājam jāierosina pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Saskaņā ar likumu pārbaudi veic Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja pārbaudē tiek konstatēts kāds no likumā minētajiem atlaišanas iemesliem, Saeima ģenerālprokuroru var atbrīvot no amata.
Iesniegumu parakstījuši dažādi koalīcijas partiju deputāti.
LETA jau ziņoja, ka JKP līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.
Valdošās koalīcijas politiķi vienojās, ka par šo jautājumu varētu diskutēt Saeima, ja tam būtu konkrēts pamatojums. No politiķiem tobrīd neoficiāli izskanēja, ka Tieslietu ministrijas sagatavotais pamatojums Kalnmeiera darbības izvērtēšanas rosināšanai esot bijis vājš un pat tika pieļauts, ka tālāk par koalīcijas apspriedēm tas nenonāks.
Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru Juri Jurašu.
Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vēl maija vidū norādīja, ka neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam. Bičkovičs atturējās no plašākiem komentāriem par Bordāna paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu, taču norādīja, ka šobrīd nepastāv neviens no Prokuratūras likumā 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.
