Mierina, ka lielajās pilsētās tomēr nevajadzēs atteikties no malkas krāsnīm

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu, šodien mediju pasākumā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Viņa skaidroja, ka šāda rīcības plāna izstrādi paredz likums Par piesārņojumu, kā arī Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistības gaisa piesārņojuma samazināšanā.

Viņa atgādināja, ka, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, lai gan kopējā gaisa kvalitāte Latvijā ir laba, normatīviem neatbilstoša tā šobrīd ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, un izstrādātā plāna mērķis ir iezīmēt vajadzīgās rīcības emisiju kontrolēšanai un samazināšanai.

Tā kā sabiedrībā lielas diskusijas izraisījusi plānā iekļautā iecere lielajās pilsētās atteikties no malkas apkures krāsnīm, Ozola mierināja, norādot, ka ar šo ideju ministrija tikai piedāvā iespējamos pasākumus un krāšņu likvidēšana netiks uzlikta par pienākumu.

Ozola skaidroja, ka ar ieceri atteikties no malkas apkures krāsnīm, ministrija vērš pilsētu vadības uzmanību, ka šāda problēma pastāv un ir nepieciešams apzināt situāciju - cik daudz šādu iekārtu pilsētā ir, kādā tehniskajā stāvoklī tās ir un tamlīdzīgi.

"Šis plāns paredz apzināt situāciju, lai varētu saprast, kuras ir kritiskākās teritorijas pilsētās un kāda rīcība ir nepieciešama šādas situācijas novēršanai. Pēc tam pašvaldības varēs izstrādāt saistošos noteikumus, piemēram, nosakot atsevišķas pilsētas apkaimes, kur šādu iekārtu izmantošana būtu jāierobežo," skaidroja Ozola.

Viņa norādīja, ka šādi noteikumi nav nekas jauns un atsevišķās pašvaldībās tie jau ir ieviesti. Pēc tam, kad vietvaras būs apzinājušas situāciju ar malkas apkures krāsnīm, vietvarām, izstrādājot gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānus, būs jāmudina iedzīvotāji no tām atteikties. Pēc Ozolas teiktā, tieši pašvaldību pārziņā būs noteikt, vai un kādi ierobežojumi nepieciešami.

"Taču mēs neplānojam šīs krāsnis aizliegt. Mēs aicinām pašvaldības radīt atbalsta mehānismus, kas iedzīvotājiem ļautu no šīm krāsnīm atteikties, ja viņiem būs tāda interese. Šiem atbalsta mehānismiem jābūt sociāli taisnīgiem - pašvaldības varētu piedāvāt līdzfinansējumu krāšņu nomaiņai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai citus instrumentus," pauda ierēdne, norādot, ka šis process būs jāīsteno līdz 2030.gadam un plāns iezīmē tikai rīcības virzienu, nevis paredz kādus aizliegumus.

Vietās, kur iedzīvotājiem nebūtu iespēja pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai, valstij un pašvaldībai būs jāvērtē, vai ir iespējams sniegt iedzīvotājiem atbalstu šo sistēmu modernizēšanai, sacīja Ozola.

"Lai īstenotu izstrādātos pašvaldību mērķus, valstij būtu pamatoti nodrošināt arī finansiālu atbalstu, jo mērķis ir gaisa uzlabošana, kas ir arī Eiropas Savienības prasība, tādēļ valstij būtu jānāk pretī. Mēs nodrošinātu arī informatīvās kampaņas, lai cilvēki labāk apzinātos un izprastu situāciju," viņa uzsvērta.

Vienlaikus VARAM pārstāvji norādīja, ka pašvaldībām finansējums situācijas apzināšanai no valsts, visticamāk, piešķirts netiks. Tas nozīmē, ka realitātē pašvaldībām pašām būs jārisina jautājums, kā apzināt situāciju ar apkures iekārtām. Tomēr Ozola norādīja, ka daļu informācijas būs iespējams iegūt no būvvaldēm, kā arī Statistikas pārvaldes datiem.

"Ministrija sola metodisku atbalstu, bet finansiāli tiešā veidā neko solīt nevaram. Piemēram, Rīgai šāds gaisa piesārņojuma mazināšanas plāns jau ir un tā izstrādei izmantoja naudu no Rīgas vides piesārņojuma fonda, kur ienāk finansējums no Dabas resursu nodokļa. Par šādu sistēmu varētu domāt arī citas pašvaldības, taču tie visi jautājumi vēl tiks diskutēti," pauda Ozola.

Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, kopumā Latvijā mājsaimniecību radītās sīkās putekļu daļiņas, kas rodas no apkures iekārtām, veido aptuveni 60% no kopējā piesārņojuma fona. Tikmēr rūpniecība radot aptuveni 25% no kopējā piesārņojuma.

Plānots, ka situācijas apzināšana vietvarām būs jāsāk no 2020.gada.

Kā ziņots, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S) aģentūrai LETA norādījis, ka VARAM ierosinājums atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei ir atbildīgo iestāžu neizdarības pārlikšana uz mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem un pašvaldībām.

Savukārt Jēkabpils pašvaldība paudusi, ka būtu gatava pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājsaimniecībām, kas izlems pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, lai gan uzskata, ka nodokļa atvieglojums diez vai rosinās iedzīvotājus atteikties no malkas apkures.