Līdz 2021.gadam atliek tā saukto divu pakalpojumu grozu veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu

Atbalstīts tika arī veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) priekšlikums, nosakot, ka personām, kuras saskaņā ar likumu nav apdrošinātas, nav jāveic brīvprātīgās iemaksas. Akceptu guvuši arī grozījumi, lai cilvēkiem, kuri iemaksas jau veikuši, nodrošinātu automātisku to atmaksu.

Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri strādā un maksā nodokļus vai saņem pensiju citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Islandē vai Šveicē, bet viņu patstāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā ir tiesīgi saņemt, ārstniecības iestādē uzrādot šīs valsts izsniegtu S1 veidlapu "Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi". Tas nepieciešams, lai Latvija vēlāk varētu izrakstīt rēķinu valstij, kas izsniegusi veidlapu, par cilvēkam sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā.

NVD norāda, ka S1 veidlapa ir ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs vai Šveicē izdots dokuments, kas kalpo kā apliecinājums, ka veidlapas izdevējvalsts apmaksās personas saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā. Šī veidlapa Latvijā ir derīga tikai tad, ja persona to ir reģistrējusi NVD.

Savukārt, ja Latvijas valstspiederīgais, kurš dzīvo un strādā kādā no ES, EEZ dalībvalstīm vai Šveicē, dodas īslaicīgi uz Latviju, piemēram, apciemot radus, viņš savā nodarbinātības valstī var noformēt un pēc tam Latvijā izmantot Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), norāda NVD.

Dienestā skaidroja, ka EVAK sniedz iespēju Latvijā saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pat apjomā un atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem iedzīvotājiem. Arī šajā gadījumā Latvijā sniegtos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksās cilvēka nodarbinātības valsts.

Parlaments gada sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Tas bija saistīts ar to, ka veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam, toreiz norādīja likumprojekta iesniedzēji.

Vienlaikus līdz ar jaunas valdības valdības apstiprināšanu mainījās arī viedoklis par šīs sistēmas ieviešanu. Veselības ministre Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.

Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja ministre, viņa mēģināja mudināt valdību par risinājumiem izšķirties ātrāk, tomēr respektē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vēlmi veikt revīziju alternatīvajos nodokļu režīmos.

Viņķele sacīja, ka nav īsti apmierināta ar pagaidu risinājumu, atliekot divu grozu sistēmas ieviešanu, bet šis esot "no sliktākajiem risinājumiem labākais".

Tikmēr pašas Viņķeles piedāvājums paredz, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Savukārt personām, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, gada sākumā būs jāveic veselības apdrošināšanas maksājums 51 eiro apmērā, skaidroja ministre. Viņi līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz noteiktam laikam jāsamaksā šī summa, tomēr arī cilvēki, kuri nebūs veikuši šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības brīdī. Patlaban iecerēts - ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu, bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe, viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.

Viņķeles piedāvājums paredz, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds, tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.