Aizņēmumu nepieejamība pašvaldību projektiem uzskatāma par ārkārtas situāciju, uzskata LPS

© f64

Esošā situācija, kad pašvaldībām nav iespējams saņemt aizņēmumu pat Eiropas Savienības (ES) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ir uzskatāma par ārkārtas, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele.

LPS vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), norādīts, ka 2019.gada aprīļa beigās valsts budžetā pašvaldībām paredzētais šā gada aizņēmuma limits jau tika izsmelts. 7.maijā Finanšu ministrijas (FM) izveidotajā aizņēmumu pieprasījumu rindā ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem atradās 79 projekti ar 2019.gadam pieprasīto aizņēmumu summu 44,28 miljoni eiro. Pārējo pašvaldību investīciju projektu rindā atradās 88 aizņēmumu pieprasījumi par kopējo summu 2019.gadā 32,24 miljoni eiro.

Ūbele norādīja, ka patlaban izveidojusies situācija var negatīvi ietekmēt projektu realizāciju un plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Ja pašvaldības nespēs līgumos paredzētajos termiņos norēķināties ar darbu izpildītājiem, tām draud soda sankcijas, kas negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetu, viņa skaidroja.

LPS ieskatā, FM valdībai sagatavotais informatīvais ziņojums "Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem" risina tikai divus jautājumus, jo nodrošinās pašvaldībām iespēju saņemt aizņēmumu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī aizņēmumu 2018.gadā sākto investīcijas projektu finansēšanai 2019.gadā, lai projektus varētu pabeigt.

Tomēr joprojām aktuāls būs jautājums par iespēju operatīvi saņemt aizņēmumu ES struktūrfondu projektu realizācijai, negaidot rindā, aizņemties ne tikai projektu attiecināmajām, bet arī neattiecināmajām izmaksām, skaidroja Ūbele. Tāpat aktuāls būs jautājums par pārējo investīciju projektu, kas saņēmuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbalstu, īstenošanu, bet kuriem patlaban nav iespējams saņemt aizņēmumu.

Jau ziņots, ka rīt Ministru kabinets plāno skatīt FM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem", kurā piedāvāts pārskatīt ierobežojumus pašvaldībām aizņemšanās jomā, liecina sēdei sagatavotie dokumenti.

FM aicina atbalstīt piedāvāto risinājumu, ka prioritāri tiek izsniegti aizņēmumi ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu.

Tāpat kredīti tiktu izsniegti 2018.gadā sākto projektu, kuros pērn ir sākti būvdarbi un kuri tiek īstenoti bez ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējuma, bet ar valsts budžeta līdzfinansējumu vai aizdevumu. Šajā gadījumā aizņēmumi būs paredzēti projektu pabeigšanai. FM secinājusi, ka minēto projektu pabeigšanai pašvaldībām 2019.gadā ir nepieciešami aizņēmumi kopsummā līdz 9,6 miljoniem eiro.

Kā izņēmums iekļauts Alojas novada pašvaldības projekts "Alojas Ausekļa vidusskolas Lielās skolas ēkas pārbūve", kas uzsākts, lai novērstu konstatēto ārkārtas pirmsavārijas situāciju un nodrošinātu skolēnu uzturēšanos drošā mācību vidē.

Ziņojumā arī noteikts, ka FM sadarbībā ar VARAM, gatavojot 2020.gada budžeta projektu, sadarbībā ar LPS būtu jāizstrādā fiskāli atbildīgi priekšlikumi pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem un kritērijiem 2020.gadā un vidēja termiņā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu projektu īstenošanu ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu un fiskāli atbildīgu pašvaldību aizņēmumu saistību uzņemšanos un izpildi, par prioritāti saglabājot aizņēmumus ES projektu attiecināmo izmaksu apjomā.

Tāpat ministrijām un Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai, izvērtējot pašvaldību ES un citu fondu līdzfinansēto projektu iesniegumus, būtu jāņem vērā noteiktais ierobežojums uz projekta neattiecināmajām izmaksām un iespēju pašvaldībām tās finansēt no sava budžeta līdzekļiem.

VARAM, izskatot FM ziņojumu, konceptuāli atbalstījusi tā virzību, taču iesniegusi arī trīs iebildumus. Lielākā daļa iebildumu ņemti vērā, taču trešo jautājumu FM nav iekļāvusi ziņojumā. Proti, VARAM informatīvo ziņojumu vēlējusies papildināt ar jaunu punktu, nosakot, ka prioritāri tiek izsniegti arī aizņēmumi investīciju projektiem jaunu vietu izveidei pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, ja investīciju projekti tiek īstenoti pašvaldībās, kurās bērnu skaits rindā uz pašvaldības bērnudārzu ir vairāk nekā 100 bērnu.

Šis iebildums no FM puses nav ņemt vērā, jo nav sniegta informācija par šiem projektiem nepieciešamo papildu aizņēmuma limitu 2019.gadam.