Valsts pārraudzībā esošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra netiek pārvaldīta pietiekami efektīvi, turklāt šajā jomā trūkst skaidras un vienotas politikas, lietderības revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Kā informēja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, revīzijā tika pētīts, vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu.
Konstatēts, ka IKT saimniecības uzturēšana valstij 2018.gadā izmaksājusi 62 miljonus eiro, un izdevumi turpina pieaugt. Revidenti norādījuši, ka IKT infrastruktūra ir milzīga un sadrumstalota, bet tiek pārvaldīta neefektīvi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā atbildīgā iestāde par IKT pārvaldības politiku ir apzinājusi situāciju un piedāvājusi risinājumus, tomēr to īstenošana resoros ir ļoti atšķirīgā līmenī, sasniegtais drīzāk ir iestāžu pašiniciatīvas, nevis IKT politikas rezultāts, norāda VK.
VK un VARAM esot vienisprātis, ka optimizācija ir jāturpina, bet tai jākļūst mērķtiecīgākai, sistemātiskākai un centrāli uzraudzītai, turklāt jāņem vērā straujās tehnoloģiju attīstības tendences.
Valsts kontroles konstatētais, revīzijā vērtējot IKT pārvaldības politikas īstenošanu, norāda uz to, ka kopš 2012.gada šajā jomā faktiski nav bijis nekāda progresa. Proti, resori optimizē IKT infrastruktūru katrs atbilstoši savai sapratnei un iespējām. Rezultātā situācija resoros ir atšķirīga - ir resori, kur IKT pārvaldība tiek organizēta centralizēti, un ir resori, kur vienota pārvaldība nepastāv un to veic katra iestāde atsevišķi.
VK atbalsta viedokli, ka pilnīgai IKT centralizācijai vai decentralizācijai resoros nebūtu jākļūst par pašmērķi, tomēr ikviena resora izvēlētajam rīcības modelim ir jābūt ilgtspējīgam un pamatotam ar konkrētiem aprēķiniem un alternatīvu apsvērumiem, kas patlaban nenotiek.
Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai nozīmīga loma ir lemtspējīgām IKT padomēm, kas uz IKT resursiem un to optimizēšanas iespējām skatās plašāk, nekā to spēj katra atsevišķā iestāde, uzskata VK. Revīzijā konstatēts, ka dažos resoros informācijas tehnoloģiju padome ir formāli izveidota struktūra, kas faktiski nedarbojas.
Valsts iestādēs netiek veikti regulāri izvērtējumi par to, kas izmaksā lētāk - pašiem uzturēt IKT vai sadarboties ar citu iestādi IKT uzturēšanā, secinājuši revidenti. Kamēr IKT optimizācijā nav skaidri noteikts konkrēts uzdevums un atbildīgie par izpildi un termiņiem, tikmēr optimizācija jau devīto gadu turpina kalpot tikai kā lozungs, kas tiek iekļauts valsts iestāžu stratēģijās, IKT projektu pieteikumos un finansējuma pieprasījumos, norāda revīzijas veicēji.
VK revīzijā izlases veidā pārbaudījusi četrus resorus - Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Tieslietu ministriju (TM) un Izglītības un zinātnes ministriju. No tiem visbūtiskāko progresu IKT centralizēšanā esot izdevies panākt TM, kura konsekventi turpinot tālāku IKT optimizāciju. Savukārt pārējos resoros pirms astoņiem gadiem sāktā IKT optimizācija apstājusies nepabeigta, secinājusi VK.
Kā vienu no piemēriem IKT infrastruktūras neefektīvai pārvaldībai VK min to, ka infrastruktūras izmitināšanai četri resori izmanto 38 serveru telpas. Revīzijā konstatēts, ka valsts pārvaldē ir izveidoti augsta līmeņa datu centri, kuri nav noslogoti, lai gan tā paša resora citā iestādē serveru tehnika atrodas drošības prasībām neatbilstošās telpās. Viens no faktoriem, kas iestādes nemotivē nodot savu IKT infrastruktūru izmitināšanai citā iestādē, ir bailes zaudēt kontroli un pieejamību saviem IKT resursiem, kā arī ar budžeta sadali saistītās neskaidrības, secinājuši revidenti.
IKT infrastruktūras izmitināšanā nenotiek sadarbība ne starp resoriem, ne pat viena resora iekšienē, kam nav racionāla pamatojuma. Iestādes nesadarbojas, par atbilstošāku risinājumu tiek uzskatīts pirkt infrastruktūras izmitināšanu ārpakalpojumā, neizskatot alternatīvu optimāli izmantot valstī jau izveidotos datu centrus, attiecīgi pārdalot resursus, norāda VK.
Savulaik IKT infrastruktūras sadrumstalotības problēmas bija iecerēts risināt ar vienota elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidi, kuru izveidojot tika prognozēts ietaupīt pat trīs miljonus eiro piecu gadu periodā. Šāda centra izveide paredzēta jau kopš 2011.gada. Lai gan tam bija jāsāk darboties 2019.gada janvārī, realitātē šajā laikā centra pakalpojumu sāka lietot vien divas iestādes, norāda revidenti.
Nenosakot obligātu prasību valsts informācijas sistēmām noteiktos termiņos un apjomos izmantot vienotā centra pakalpojumus, kā arī bez nepieciešamā finansējuma var izveidoties situācija, ka par vairākiem miljoniem eiro tapušais datu centrs pilnvērtīgi netiks izmantots, brīdina VK.