Saeima konceptuāli atbalstīja ieceri līdz 2021. gadam saglabāt līdzšinējo pieeju veselības aprūpes finansēšanā, tomēr situācija, kad par šo likumprojektu Saeimas plenārsēdē nenotiek nekādas diskusijas, dara bažīgu. Iedzīvotājus interesē, kāda būs situācija pēc 1. jūlija un kāpēc veselības iemaksas nav jāveic visiem strādājošajiem
Tā kā izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā atzītas par steidzamām, par likumprojektu galīgajā lasījumā lems jau pēc nedēļas. Konceptuāli apstiprinātajā variantā paredzēts, ka iedzīvotājiem līdz 2021. gadam būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Likuma grozījumi ierosināti, jo iepriekš plānotā tā saukto divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešana paredz atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai rastu risinājumu, Veselības ministrija rosināja saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas pašlaik nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Likumprojekts paredz saglabāt pienākumu veikt veselības apdrošināšanas iemaksas, tomēr pagaidām vēl ir atsevišķas nodarbināto grupas, kuras neveic sociālās iemaksas vai to ietvaros neveic tieši veselības aprūpes iemaksas. Par to sagaidāma diskusija nākotnē.
Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskusijas par šiem grozījumiem bija asas, jo vairāki deputāti norādīja, ka «piedāvātais risinājums nav tāds, par kādu tika panākta vienošanās sadarbības padomē. Tāpat politiķi norādīja, ka bijis solījums atcelt divu grozu sistēmu, tomēr no šiem likuma grozījumiem to nevar saprast.
Plenārsēdē, lemjot par šo jautājumu, debatēja vien opozīcijas pārstāvji. «Ja mēs šo jautājumu pēc būtības neskatīsim un atliksim šo problēmu, tad mēs varam nonākt situācijā, kad 2021. gadā visiem mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem var nākties maksāt šīs iemaksas par trim gadiem,» teica deputāts Viktors Valainis (ZZS). «Ir skaļi paziņojumi, ka viss ir galīgi garām un mēs nāksim ar jaunu piedāvājumu, bet jaunu piedāvājumu diemžēl neesam spējīgi radīt.» Izteicās arī bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša (ZZS), kas arī nesaskata nekādas pārmaiņas, kuras solījuši jaunie politiskie spēki, un secināja, ka aiz solījumiem izveidot vienu grozu veselības apdrošināšanas ietvaros slēpjas «tīri meli». Deputāts Mārtiņš Šteins (Attīstībai/Par!) norādīja, ka šie likuma grozījumi «ir labākais no sliktākajiem variantiem, bet tas ir nepieciešams, lai labotu iepriekšējās valdības, iepriekšējās veselības ministres rupjās kļūdas».
Komentējot politiķu izteikumus, veselības ministre Ilze Viņķele Neatkarīgajai norāda, ka divu grozu sistēma un tās sasaiste ar viena veida nodokļa nomaksu ir netaisnīga: «Saprotu atsevišķu savu Saeimas kolēģu satraukumu ap šo jautājumu, kā arī novērtēju gatavību šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk. Mūsu piedāvātais risinājums ļaus panākt nepieciešamo gala risinājumu ar iespējami mazāku soļu skaitu.»