AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš un viceprezidents Aivars Strakšas lūguši Valsts policiju uzsākt kriminālprocesu pret satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) par neslavas celšanu, informēja Bērziņš.
"Mēneša garumā publiski izplatot deklaratīvus apgalvojumus, kuriem trūkst jebkāda pierādījumu seguma, kā arī publiski sniedzot apzinātus, apkaunojošus izdomājumus, Linkaits būtiski grauj LDz vadības un visa LDz koncerna reputāciju, gan radot sabiedrībā aizdomas, ka es, mans kolēģis Aivars Strakšas un pārējās Linkaita norādītās amatpersonas personu grupā ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, gan būtiski kaitējot LDz koncerna kā uzticama partnera reputācijai reģionālajos un starptautiskajos tirgos," skaidro Bērziņš.
Mēneša laikā kopš satiksmes ministra publiski paustajiem apgalvojumiem par iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem Bērziņš gan lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) sniegt informāciju par jebkādiem tā rīcībā esošiem saistītiem faktiem, gan ticies ar šīs iestādes vadību.
"Esmu saņēmis pārliecinošu informāciju, ka KNAB rīcībā nav informācijas ne par manu, ne Strakšas iesaisti jebkādās koruptīvās darbībās," uzsvēra Bērziņš.
Iesniegumā policijai Bērziņš pauž: "Linkaits publiski izplatīja deklaratīvus apgalvojumus, kuriem trūkst pierādījumu seguma, no to satura izriet, ka es izdarīju noziedzīgus nodarījumus, (..) kā arī, ka es esmu saistīts ar citiem predikatīviem noziedzīgiem nodarījumiem. Tādējādi Linkaits publiski sniedza apzināti nepatiesus, apkaunojošus izdomājumus, pirms tie pārbaudīti ar kriminālprocesuālajiem līdzekļiem."
Tāpat Bērziņš iesniegumā uzsver, ka šāda ministra rīcība ceļ viņam neslavu un grauj reputāciju. "Jebkuram cilvēkam no malas radās viedoklis, ka es un pārējās Linkaita norādītās amatpersonas, personu grupā izdarīja noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā," iesniegumā raksta LDz prezidents.
Iesniegumā policijai Bērziņš raksta, ka "apkaunojošie fakti" neatbilst patiesībai, jo attiecībā uz viņu nav sākts kriminālprocess, kā arī nav konstatēts, ka viņš būtu veicis prettiesisku rīcību, par kuru atbildība paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā vai Civillikumā. Turklāt neviena institūcija neesot konstatējusi, ka viņš būtu rīkojies pretēji Valsts Civildienesta likuma prasībām un jēgai.
"Tādējādi jārezumē, ka publiski paustais apgalvojums ir tā autora subjektīvs izdomājums, ar kuru tiek iepazīstināts plašs personu loks," iesniegumā raksta Bērziņš, norādot, ka "Linkaits no subjektīvās puses publiski pauda apgalvojumus ar tiešu nodomu, apzinoties, ka izplatītā informācija nav nodibināta ar procesuālajiem līdzekļiem un tas apkauno mani un grauj manu reputāciju."
Tāpat Bērziņš iesniegumā raksta, ka, analizējot situācijas apstākļus, "konkrēti - citēto izteikumu saturu un kontekstu, kā arī, kāds bija izteikumu autora mērķis, lietojot šādus izteikumus", var secināt, ka ziņas tika vērstas tieši uz Bērziņa amatpersonas reputācijas graušanu, lai panāktu viņa atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas, kā arī, lai plašam cilvēku lokam radītu "maldīgu priekšstatu", ka LDz prezidents ar savu rīcību nodarījis kaitējumu valsts interesēm.
LDz prezidents arī norāda, ka, pēc ministra izteikumiem, LDz padome un citas institūcijas saņēmušas oficiālas vēstules no Baltkrievijas dzelzceļa kompānijas vadības, Dzelzceļa transporta padomes un Krievijas dzelzceļa vadības, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un citiem LDz vietējiem un starptautiskiem partneriem, kas pauduši neizpratni par notiekošo un aicinājuši transporta nozares politiskos vadītājus un LDz padomi profesionāli izvērtēt to rīcībā esošos faktus un pieņemt politiski neitrālus un OECD labas pārvaldības vadlīnijām atbilstošus lēmumus.
Savukārt Strakšas 9.maijā rakstiskā iesniegumā aicinājis Linkaitu vai nu precizēt izteikumus un sniegt konkrētus argumentus, kas apliecinātu publiski izteikto apgalvojumu patiesumu, vai arī atsaukt, pēc Strakšas domām, godu un cieņu aizskarošos publiskos apvainojumus.
"Tomēr līdz pat šim brīdim Linkaits nav atsaucis savus apvainojumus, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu reputācijai," norādīja Strakšas.
Satiksmes ministra padomniece Aļona Zandere aģentūrai LETA norādīja, ka Linkaits šo lietu nekomentēs.
LETA jau vēstīja, ka 7.maijā Linkaits izteica neuzticību LDz valdes priekšsēdētājam un diviem no trim valdes locekļiem, kā arī rosināja uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata.
Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai KNAB. Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Savukārt LDz valdes locekļi paziņoja, ka Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".