Vakar Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notika Latvijas Santjago ceļa iesvētīšanas pasākums, kurā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis deva svētību Latvijas Sv. Jēkaba ceļa asociācijas iniciatīvai izveidot starptautiskā Sv. Jēkaba ceļa posmu Latvijā. Svētību saņēma arī asociācijas karogs un robežplāksne, kas tiks izvietota Latvijas Santjago ceļa sākumā uz Igaunijas un Latvijas robežas.
Arhibīskaps Jānis Vanags izcēla svētceļojumu kā vienu no būtiskākajiem dvēseles izaugsmes līdzekļiem. “Man ir liels prieks, ka varam arī Latviju iesaistīt šajā lielajā svētceļojumā, kas sasaucas ar to, kas mēs esam, ar mūsu kultūru un vērtībām. Vēlos pateikties visiem, kas palīdz veidot šo ceļu, pēc iespējas daudziem cilvēkiem radot apstākļus un dodot iespēju doties dzīves svētceļojumā. Lai Dievs svētī visus svētceļniekus, kas mūsu zemei cauri dosies!”, sacīja Jānis Vanags.
Andris Kravalis kopā ar svētību un laba vēlējumiem pasniedza Latvijas Sv. Jēkaba ceļa asociācijai simbolisku un personisku dāvanu - zvanu ar svētā Jēkaba figūru. Savā uzrunā viņš atminējās, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas un citu jauno dalībvalstu bīskapu simboliska ieiešana Eiropā notikusi noejot atsevišķus Santjago ceļa posmus, kas “devis iespēju ieraudzīt šo neatkārtojamo ceļu”. A. Kravalis izteica prieku par gadsimtiem senas tradīcijas atdzimšanu Latvijā, atzīstot, ka “svētceļnieku uzņemšana īpašā veidā izmaina mūs pašus”. Viņš arī uzsvēra dažādu konfesiju vienotības nozīmīgumu šī ceļa tapšanā, aicināja palīdzēt cits citam un apzināties, ka visa mūsu dzīve ir kā ceļš.
Santjago ceļa izveide Latvijā tika uzsākta 2019. gada pavasarī, lai pievienotu Latviju Eiropas Santjago ceļu tīklam. Aptuveni 300 km garais maršruts vedīs no Valkas līdz Žagarei un tālāk turpināsies Lietuvā. Latvijā plānots izveidot 14 pārgājiena posmus, no kuriem katrs būs aptuveni 20-30 km garš.
Šobrīd Svētā Jēkaba ceļa asociācija kopā ar brīvprātīgajiem veic izpētes pārgājienus dabā, lai apzinātu optimālo maršrutu cauri Latvijai, ekonomiskas nakšņošanas iespējas un tuvējos apskates objektus. Paralēli norisinās tikšanās ar valsts un pašvaldības iestādēm, mācītājiem un priesteriem, kā arī tiek rīkoti informatīvi pasākumi iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietai tuvumā vīsies Santjago ceļš.
Svētā Jēkaba ceļš jeb Santjago ceļš (spāņu valodā - Camino de Santiago) ir viens no populārākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā. Tā mērķis ir Santjago de Kompostela katedrāle Spānijā, kurā atrodas svētā apustuļa Jēkaba pīšļi. Santjago ceļš ir vecākais kultūras ceļš Eiropā; 1993. gadā tas tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objektu sarakstā.
Santjago ceļš kļūst aizvien zināmāks arī Latvijā - pērn oficiālā statistika fiksējusi 241 cilvēku no Latvijas, kas ar kājām vai velosipēdu sasniedzis Santjago. Lai arī oficiālu apliecinājumu par Camino noiešanu var saņemt, mērojot pēdējos 100 kilometrus līdz katedrālei, daudzi svētceļnieki izvēlas doties garākā ceļā. Viena no pieejām ir sākt ceļojumu uz Santjago no savas mājas sliekšņa - to paveikuši arī vairāki latvieši. Lai nokļūtu galamērķī, rīdziniekam, piemēram, jānoiet 3336 km, un tas ir realizējams sešos līdz deviņos mēnešos, atkarībā no pārvietošanās ātruma.
Līdz šim Latvijai vistuvākā valsts, kurā varēja sākt oficiālo ceļu, bija Vācija. Aizvadītajos gados Santjago ceļa maršruti tapuši Polijā un kaimiņos - Lietuvā; arī igauņi strādā pie Svētā Jēkaba ceļa izveides.
