Atvaļinājumu sezonas vidū vienas no iecienītākajām atpūtnieku vietām – Saulkrastu – pašvaldība atzīst, ka pludmales apmeklētājiem ir problēmas ar transportlīdzekļu novietošanu, jo piejūras zonā ir maz autostāvvietu.
Līdzīgas problēmas ir arī citās pludmalēs, piemēram, Vecāķos un Vakarbuļļos, kur Rīgas dome izveidojusi maksas autostāvvietas. Iedzīvotāji ir spiesti meklēt brīvas vietas citur piejūras zonā, kur municipāļi neizraksta plāksterus ar 20 latu pēcapmaksu.
Īpašnieku neizdarības
Neatkarīgās lasītāja Sandra Priedīte ir neapmierināta, ka Saulkrastos pie jūras ir ļoti maz autostāvvietu. "Pie Baltās kāpas, ceļa otrā pusē, pie uzņēmuma Binders ir stāvlaukums. Tas uz pusēm pieder pašvaldībai un minētajai firmai, bet šajā stāvlaukumā nav iespējams novietot auto, jo iebrauktuvei priekšā novietots betona bluķis. To Binders uzliek katru pavasari. Lai viņu ceļu būves mašīnas varētu iebraukt pa Pļavas ielu un tālāk pa Saules ielu savā slēgtajā teritorijā, šajās ielās izvietotas zīmes – stāvēt un apstāties aizliegts. Saulkrastiem vairs cauri neiet tranzīta ceļš uz Igauniju, un aizlieguma zīmes vajadzētu ņemt nost, lai cilvēki ielas malās varētu novietot auto. Galvenā Saulkrastu iela jāatbrīvo no vēsturiskajām ceļa zīmēm, kuras dažā labā vietā ir ļoti neloģiskas," satraukumu pauž pilsētas iedzīvotāja.
To, kas šīs problēmas tiešām pastāv un pagaidām nav atrisinātas, atzīst Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis. "Problēma ar ceļa zīmēm ir tāda, ka par tām atbild ceļa īpašnieks. Šajā gadījumā tiešām pēc apvedceļa izbūves ir palikušas dažas ceļa zīmes, taču pašvaldība tās nevar noņemt. Šis ceļš pagaidām ir Latvijas valsts ceļu (LVC) īpašumā, un viņi ir atbildīgi par attiecīgām zīmēm. Pašvaldības pamazām pārņem no LVC ceļus, taču Saulkrastos šis ceļš pagaidām vēl nav pašvaldības. Kas attiecas par laukumu pie Bindera, tad tiešām tajā stāvvietā ir arī pašvaldības īpašums, taču pagaidām šo problēmu nevaram atrisināt. Vienīgais variants varētu parādīties rudenī, kad rīkosim arhitektu plenēru par Baltās kāpas apkārtnes sakārtošanu. Mūsuprāt, Baltā kāpa varētu būt kļūt par laulību vietu," skaidro N. Līcis.
Pašvaldību darbu uzraugošā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) norāda, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm un citiem tehniskajiem līdzekļiem, ko nosaka Ceļu satiksmes likums. Līdz ar to ceļa zīmju uzstādīšanu un noņemšanu, tostarp pie jūras, veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar LVC.
Maksas iebraukšana
Atpūtniekiem, it īpaši brīvdienās, jāliek lietā īpaša izdoma, jo, piemēram, Rīgas pludmalēs – Vecāķos un Vakarbuļļos –, arī Saulkrastos ir ierobežots autostāvvietu skaits. Jūras tīkotāji spiesti spēkratus atstāt pie tuvējo iedzīvotāju mājām vai kaut kur kāpā, kur ir brīvas vietas.
"Šādu problēmu novērojam itin bieži, un faktiski jāstrādā pie tā, lai padarītu teritoriju pie jūras drošāku. Kā viens no variantiem ir papildu ceļa zīmju uzstādīšana, taču tas prasa laiku, jo ir jāizstrādā speciāla koncepcija. Saulkrastus nosacīti var uzskatīt par kūrortu, kurā jāsakārto infrastruktūra, un tad pilnībā šī vieta atbildīs statusam," stāsta N. Līcis.
Pašvaldība cer šomēnes atklāt atjaunoto publisko tualeti, tāpat perspektīvā tiek apsvērta ideja līdzās jūrai izbūvēt promenādi. Kā viens no risinājumiem, lai arī vietējie uzņēmēji varētu gūt papildu ienākumus, tiek apsvērta iespēja ieviest iebraukšanas maksu.
"Tas nebūs kā Jūrmalā, kur speciālos automātos var iegādāties caurlaides. Lai arī uzņēmi iegūtu papildu līdzekļus, šīs caurlaides, kas dotu iespēju izmantot stāvvietas, varētu iegādāties kioskos, veikalos, taču tas vēl pagaidām ir ideju līmenī," piebilst Saulkrastu domes priekšsēdētāja vietnieks N. Līcis.
Nesakārtotās īpašumtiesības
Arī RAPLM piekrīt, ka ir nopietnas problēmas ar piekļuvi pie jūras, jo tiesiskajā regulējumā ir nepilnības saistībā ar nesakārtotajām īpašuma tiesībām un zemes piederību. "Pašvaldības apsaimnieko tām nepiederošu īpašumu – pludmali, kur publiskās infrastruktūras attīstīšanā tiek ieguldīta pašvaldības nodokļu maksātāju nauda, taču piekrasti izmanto plašs Latvijas iedzīvotāju loks. Piekrastes tūrisma un atpūtas objektu teritoriju sakopšana, atkritumu izvešana un bojāto infrastruktūras objektu salabošana daudzviet tiek nodrošināta neregulāri," atzīst RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.
Neskaidrības ar zemes piederību un nesakārtotajām īpašuma tiesībām rada problēmas pašvaldībām ar piekrastes teritorijas apsaimniekošanu, Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti publiskās infrastruktūras tīkla un labiekārtojumu izveidošanai un to uzturēšanai. Lai novērstu šīs nepilnības, RAPLM sola veikt grozījumus regulējumā, lai veicinātu piekrastes attīstību.