Lai gan valstī joprojām nav nekādu statistikas rādītāju par latgaliešu valodas lietotāju skaitu un tā izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) atsakās 2011.gada tautas skaitīšanā izmantot iespēju beidzot noskaidrot Latvijas pamatiedzīvotāju valodu lietojuma patiesos kvantitatīvos rādītājus, aģentūru LETA informēja portāls "LaKuGa.LV".
Latvijas reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība (LatBLUL) vēl šī gada maijā aicinājusi Ministru prezidentu Valdi Dombrovski veikt nepieciešamos labojumus Ministru kabineta noteikumos par 2011.gada tautas skaitīšanas programmu jautājumā "Kādu valodu jūs pārsvarā lietojat mājās?", pašreizējos atbilžu variantus (latviešu, krievu, baltkrievu) papildinot ar iespēju atzīmēt "latviešu/latgaliešu" - atbilstoši Valsts valodas likumam, kurā noteikts, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids.
Prasības iesniedzējiem nav izprotams EM aizbildinājums, ka šāds ierosinājums neatbilst tautas skaitīšanas anketu veidošanas vispārējam principam - ņemt vērā attiecīgā atbildes varianta potenciālo izplatības biežumu tautas skaitīšanā. Respektīvi, EM uzskata, ka pašreizējā redakcijā piedāvātie atbilžu varianti ir populārākie valstī un tāpēc nav nepieciešamības tos papildināt.
Latgaliešu valodas aizstāvji un entuziasti jūtas aizvainoti, jo šādi EM norāda, ka valstij ir daudz būtiskāk uzskaitīt krievu un baltkrievu valodas lietotājus, kārtējo reizi novārtā atstājot latviešu valodas paveida - latgaliešu valodas - vērtību sargātājus.
LatBLUL cer sadarbībā ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL) atrisināt šo pārpratumu līdz augusta beigām.
Otra LatBLUL priekšlikuma īstenošana jau sākta - Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izveidot darba grupu situācijas izvērtēšanai par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Portālam "LaKuGa.LV" izdevies noskaidrot, ka Latgales plānošanas reģions darbam IZM veidojamajā grupā deleģējis Dagdas novada deputātu Juri Viļumu, LatBLUL - Latvijas Universitātes asociēto profesori, filoloģijas doktori Lidiju Leikumu, bet Rēzeknes augstskola - filoloģijas doktori Ilgu Šuplinsku. Par citu institūciju deleģētajiem pārstāvjiem portālam "LaKuGa.LV" pagaidām nav sīkākas informācijas.
Cerams, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības interesi, IZM darba grupa uz pirmo tikšanos varēs sanākt vēl pirms oktobrī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām.