Latvijas Pareizticīgo baznīcu distancēs no Maskavas

 
©Jānis Vecbrālis/ F64 Photo Agency

Pagājušā gada aprīlī mūžībā devās Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgās baznīcas vadītājs metropolīts Kornēlijs. Viņa vietā aizklātā balsojumā tika ievēlēts Maskavas patriarhāta virzītais Maskavas un Viskrievijas patriarha Kirila vikārs Jevgēņijs jeb Valērijs Rešetņikovs. Viņš amatā stājās jūnijā, un jau Jevgēņija darbības pirmajos mēnešos pirmo reizi kopš 1998. gada Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgajai baznīcai uzmanību nācās pievērst Igaunijas Iekšējās drošības dienestam (KaPo). Lai izvairītos no līdzīgas situācijas, Latvija steidz grozīt Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumu.

KaPo attiecības ar metropolīta Kornēlija vadīto Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgo baznīcu bija neitrālas. Ņemot vērā Krievijas Pareizticīgās baznīcas ciešās saites ar valsti un baznīcas izmantošanu Krievijas interešu balstīšanai ārpus tās robežām, KaPo monitorēja aktivitātes baznīcā un tās attiecības ar Krieviju, taču līdz 2018. gadam nevienā gada pārskatā, kas internetā pieejami kopš 1998. gada, Maskavas patriarhāta Igaunijas pareizticīgie konstitucionālās kārtības nodrošināšanas kontekstā netika pieminēti.

To varētu skaidrot ar Kornēlija izcelsmi un karjeras attīstīšanos. Viņa ģimene no Krievijas uz Igauniju, kur Kornēlijs dzima 1924. gadā, emigrēja pēc 1917. gada revolūcijas - nākamā metropolīta tēvs bija Krievijas cara Nikolaja II armijas pulkvedis. Sasniedzot 21 gada vecumu, Kornēlijs 1945. gadā ieguva zemāko garīdzniecības pakāpi - diakons, bet jau 1957. gadā PSRS Valsts drošības komiteja viņu arestēja, apsūdzēja pretpadomju aģitācijā un piesprieda desmit gadus Mordovijas gulagā. Pēc trim gadiem viņam piemērotais sods gan tika mīkstināts, un 1960. gadā viņš atgriezās Igaunijā, kur 1990. gadā kļuva par Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgās b baznīcas galvu.

Būdams vecākais bīskaps Krievijas patriarhāta Pareizticīgajā baznīcā, Kornēlijs pērn 93 gadu vecumā mira. Jauna baznīcas vadītāja meklējumos Krievijas patriarhāts apstājās pie metropolīta Kirila palīga Valērija Rešetņikova, kurš, lieki nevilcinoties, jaunajā amatā stājās jau jūnijā.

Jau septembrī KaPo Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgās baznīcas uzvedībā reģistrēja novirzi no ierastās rutīnas. Jaunais metropolīts Jevgēņijs līdz ar Krievijas vēstniecības un Igaunijas Centra partiju, kurai tiek pārmesta koķetēšana ar Kremli, pārstāvošās Tallinas vadības pārstāvjiem, kā arī «krievu pasaules» aktīvistiem Tallinā atklāja piemiņas plāksni, kas veltīta Krievijas impērijas 95. Krasnojarskas kājnieku pulka Svētā Georga vārdā nosauktajai kapelai.

Publiskojamajā KaPo 2018. gada pārskatā šī gan ir vienīgā epizode, kurā pieminēta Jevgēņija vadītā Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca. Nav zināms, cik plaša informācija iekļauta pārskata sadaļā, kas pieejama krietni šaurākajam valdības un drošības dienestu speciālistu lokam, bet KaPo publikai piedāvā šī šķietami maznozīmīgā notikuma skaidrojumu plašākā kontekstā, kas vedina domāt, ka KaPo skatījumā Jevgēņija vadītā baznīca nosliekusies tuvāk Maskavai un Viskrievijas patriarham Kirilam.

«Vēstures pārrakstīšana, ienaidnieka pieminekļu nojaukšana un jaunu pieminekļu radīšana vienmēr bijusi karu un iekarojumu sastāvdaļa (..) Sākot ar 1940. gadu, komunisti iznīcināja gandrīz visas Igaunijas republikas piemiņas vietas, kas ātri tika aizstātas ar padomju varas un tās varoņus slavinošiem pieminekļiem. Arī pašlaik Krievijas ietekmes operācijas turpina izmantot veco paradumu pieminekļus un piemiņas vietas izmantot propagandas vēstījumu izplatīšanai un spriedzes radīšanai sabiedrībā. Paralēli Otrā pasaules kara pieminekļu atjaunošanai Kremlis ar pieminekļiem Krievijas impērijai vēlas iezīmēt teritorijas, kuras iekarojuši tā priekšteči,» 2018. gada pārskatā raksta KaPo.

Neoficiāla informācija vēsta, ka Igaunijas varas iestādes šos signālus ņēmušas nopietni un grasās grozīt spēkā esošo kārtību, kādā ieceļami Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgās baznīcas augstākie garīdznieki. Kā apliecina Jevgēņija iecelšana metropolīta amatā, pašlaik baznīcā pie augstiem amatiem var kļūt arī Krievijas pilsoņi, kas aktuālajos ģeopolitiskajos apstākļos tiek uzskatīti par potenciāliem draudiem valsts drošībai.

Latvijas līgums ar Svēto Krēslu nosaka, ka iecelt bīskapa amatā tas drīkst tikai Latvijas pilsoņus, taču no 2008. gada spēkā esošais Latvijas Pareizticīgās baznīcas likums šādus ierobežojumus, nākotnē potenciāli paverot iespēju Krievijas ietekmes aģentam kļūt par Latvijas Pareizticīgās baznīcas galvu, neparedz.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Līvānu novadā dzimušais Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs), kas amatā stājās 1990. gada oktobrī, šogad svinēs astoņdesmito dzimšanas dienu. Vēlot metropolītam labu veselību un ilgu mūžu, nevar noliegt, ka laiks ir nepielūdzams un arī Latvijai jārēķinās ar jauna metropolīta iecelšanu.

Tādēļ paredzēts, ka šonedēļ izskatīšanai atbildīgajā Saeimas komisijā tiks virzīti grozījumi Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā, kas tā ceturto pantu papildinās ar trešo daļu. Tajā plānots noteikt, ka Latvijas Pareizticīgās «baznīcas galvai, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem jābūt baznīcas garīdzniekiem un Latvijas Republikas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā 10 gadus ir Latvija».

Paredzams, ka likumprojekts cauri lēmējvaras gaiteņiem virzīsies bez aizķeršanās, jo grozījumus atbalsta vairums Saeimā ievēlēto partiju, arī Saskaņa. Arī baznīcā neesot dzirdami iebildumi šai iecerei. Viens no iemesliem - likumprojekts baznīcas garīdzniekiem garantētu skaidri izprotamu karjeras kāpņu sistēmu. Pašreizējā kārtība paver iespēju, ka daudzus gadus godprātīgi kalpojušam bīskapam tiek liegts metropolīta gods, jo šajā amatā tiek iecelts kāds no Maskavas patriarhāta, kura pārraudzībā ir Latvijas Pareizticīgā baznīca.