Pat neskatoties uz 2018. gadā veikto nodokļu reformu, Latvijā joprojām saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība un nabadzība. Īpaši izteiktas atšķirības ienākumos uz vienu iedzīvotāju ir reģionos, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums. OECD rekomendē pārskatīt nodokļu un pabalstu politiku, tai skaitā nākotnē veselību finansēt no valsts budžeta, nevis no iedzīvotāju sociālajām iemaksām, kā arī palielināt neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem.
OECD secinājusi, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļu reforma ir samazinājusi darbaspēka nodokļus noteiktai daļai mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem. Tomēr jauns sociālo iemaksu veids, kas paredzēts veselības aprūpes izdevumiem, ir samazinājis šo ietekmi. Nodokļu reformas rezultātā par vienu procentpunktu tika palielināts sociālais nodoklis, kā rezultātā daļa strādājošo, arī ar visai maziem ienākumiem, algā uz rokas saņēma mazāk nekā pirms reformas.
Pirms nodokļu reformas ieviešanas - 2017. gada nogalē - OECD savā ekonomikas pārskatā gan norādīja, ka valdības lēmumi attiecībā uz nodokļu reformas pasākumiem, kā arī papildu izdevumi veselības nozarei un atbalsts mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem nodrošinās tādu fiskālo politiku, kas sekmēs kopējo pieprasījumu un ekonomikas izaugsmi.
OECD rekomendē palielināt neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem. Šobrīd atalgojumam, kas nepārsniedz 440 eiro mēnesī, maksimālais neapliekamais minimums ir 230 eiro. Tikpat liela atvieglojuma summa pienākas arī par katru apgādājamo. Savukārt, ienākumiem pārsniedzot 1100 eiro mēnesī, neapliekamo minimumu nepiemēro vispār.
Tāpat rekomendācijās ietverts vēlējums palielināt pašvaldību izmērus, apvienojot vairākas pašvaldības, jo «salīdzinoši mazais pašvaldību izmērs samazina iespējas sniegt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt izglītību un sabiedrisko transportu.
Plānoto teritoriālo reformu ar mērķi ievērojami samazināt pašvaldību skaitu OECD vērtē pozitīvi, jo tā palīdzēšot risināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām. Šobrīd starp Latvijas reģioniem pastāv lielas atšķirības bezdarba un ienākumu jomā, un tas nav paslīdējis garām arī OECD pētniekiem.
Nodokļu reformas rezultātā tika mainīta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība, ieviešot progresivitāti, proti, ienākumiem līdz 20 004 eiro piemēro 20% likmi, ienākumiem no 20 005 līdz 62 800 eiro - 23% likmi. Vēl lielākiem ienākumiem - 31,4% likmi. Tomēr, pēc OECD domām, Latvijā algas nodoklis joprojām nav pietiekami progresīvs, jo šobrīd vairāk nekā 90% nodokļu maksātāju maksā zemāko likmi - 20%. Un tikai 10% - paaugstināto likmi.
OECD arī norāda uz augstu ēnu ekonomikas līmeni, ko pirms tam apstiprinājis ne viens vien pētījums Latvijā. «Plaši izplatītā prakse nedeklarēt ienākumus negatīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus, kas ir tik nepieciešami, lai varētu veikt ieguldījumus izglītībā un infrastruktūrā, darbinieku apmācībā un uzņēmumu finansēšanā. Tā rezultātā rodas fragmentāras pensiju fonda iemaksas. Latvijas valdības darbs ir vērsts uz to, lai nostiprinātu nodokļu administrēšanas un citu tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, taču vakances aizpildās lēni, un iecietīgie sodi turpina kavēt cīņu pret nodokļu pārkāpumiem. Izteikti zemie parādu piedziņas rādītāji maksātnespējas lietās negatīvi ietekmē kredītu un investīciju pieejamību. Jau iepriekš investoru uzticību ir mazinājuši mazie sodi par krāpniecību un maksātnespējas administratoru zemā atbildība. Nesen veiktās maksātnespējas administrācijas reformas uzlabojušas procesu caurspīdīgumu un uzraudzību, tomēr ir jāstiprina uzticēšanās tiesu varai un tās spējai apkarot ekonomiskos un citus noziegumus,» savā pētījumā norāda OECD. Tā rekomendē vienkāršot maksātnespējas procesu ierosināšanu, lai varētu palīdzēt pārstrukturēt dzīvotspējīgas firmas un ātrāk likvidēt dzīvotnespējīgās.
OECD galvenās rekomendācijas
* Palielināt garantētos minimālos ienākumus un apsvērt iespējas vēl samazināt to ieturēšanu;
* ilgtermiņā apsvērt iespēju atteikties no sociālajām iemaksām, kas paredzētas veselības aprūpes finansēšanai;
* padarīt iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēmu progresīvāku;
* pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu;
* piedāvāt pietiekami lielas algas, lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku tiesībsargājošās iestādēs;
* nodrošināt pietiekamu finansējumu Konkurences padomei kvalificētu speciālistu noalgošanai;
* Nodarbinātības valsts aģentūrai noalgot vairāk konsultantu;
* ieviest finansiālu palīdzību studentiem, balstoties uz ienākumu pārbaudi;
* palielināt pašvaldību izmērus, apvienojot vairākas pašvaldības.