Lai dotu iespēju vēlētājiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās iepriekšējā balsošanā vēlēt jebkurā iecirknī, par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro tika izstrādāta vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes maiņas sistēma, kas, pēc amatpersonu teiktā, bija kā pilotprojekts nākamajām Saeimas vēlēšanām. Taču iespējams, ka šī sistēma tā arī paliks dārga pilotprojekta līmenī, jo līdz Saeimas vēlēšanām tiks izveidots elektronisks vēlētāju reģistrs.
Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) uzsver, ka paralēli divas sistēmas nepastāvēs. «Būs jāizšķiras, kuru variantu izvēlēties lietošanai Saeimas vēlēšanās un arī pārējās vēlēšanās, jo būtu pareizi vēlētāju reģistrācijas kārtību vienādot visās vēlēšanu procedūrās,» Neatkarīgajai sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Līva Laizāne. Arī VARAM skaidro, ka nebūs nepieciešamības uzturēt divas sistēmas, jo elektroniska datu apmaiņa starp vēlēšanu iecirkņiem varēs notikt elektroniskā vēlētāju reģistra darbības ietvaros.
Iecirkņu maiņas sistēma - ar robiem
Pirms pusgada - 2018. gada 25. oktobrī - tika grozīts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, kas vēlētāju ērtībām un dalības iespēju palielināšanai paredzēja ieviest risinājumu, lai vēlētājs varētu nobalsot klātienē viņam iespējami ērtākā vēlēšanu iecirknī, tajā skaitā iepriekšējās balsošanas dienās varētu nobalsot jebkurā iecirknī, ja iespējams nodrošināt principa viens vēlētājs - viena balss ievērošanu. Šīs sistēmas izveidei tika atvēlēti vairāk nekā 110 tūkstoši eiro. To rekordīsā laikā (aptuveni mēneša laikā) izveidoja SIA SOAAR - uzņēmums, kuram CVK kopš 2011. gada uztic pakalpojumus elektroniskā vidē. Diemžēl šī jauninājuma ieviešana nenoritēja tik gludi, kā cerēts. Pirmās problēmas ar datu tiešsaistes sistēmu parādījās jau pirmajā tās lietošanas dienā, taču tās bija īslaicīgas (ilga aptuveni piecas minūtes) un vēlēšanu procesu būtiski nekavēja. Nākamajā dienā sistēma vispār nedarbojās. Tās darbība tika atjaunota tikai pēdējā iepriekšējās balsošanas dienā un arī tikai pēcpusdienā. Tā kā sistēma strādāja ar traucējumiem, tika nolems pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku, kas valstij izmaksāja vēl 160 tūkstošus eiro.
Trīs varianti
Datu apmaiņas sistēma starp iecirkņiem, kas šajās aizvadītajās vēlēšanās esot bijusi kā pilotprojekts nākamajām Saeimas vēlēšanām, iespējams, nemaz nebūs vajadzīga, jo to aizstās elektronisks vēlētāju reģistrs.
Saeima, grozot Personu apliecinošu dokumentu likumu, radījusi nepieciešamību mainīt arī esošo vēlēšanu kārtību, jo, tā kā, sākot ar 2023. gadu, pase vairs nebūs obligāts personu apliecinošs dokuments (tā lomu pildīs eID karte), nozīmi zaudēs arī zīmoga iespiešana par piedalīšanos vēlēšanās. Lai rastu efektīvāko risinājumu izmantot eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās, VARAM izstrādājusi un savā tīmekļvietnē publiskai apspriešanai publicējusi konceptuālo ziņojumu Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās, kuru drīzumā plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē.
VARAM norāda, ka konceptuālajā ziņojumā sniegti vairāki risinājumu varianti un elektroniska vēlētāju reģistra izveide ir tikai viens no iespējamiem variantiem. Līdztekus tam ir izvērtēta iespēja arī balsošanai pēc iepriekš izveidotiem vēlētāju sarakstiem vai arī balsošanai ar vēlētāju apliecībām, kas tiek izsūtītas pa pastu uz vēlētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesa, VARAM atbalsta elektroniska vēlētāju reģistra izveidi, jo ar to tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība, kas paredz iespēju brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu apliecinošo dokumentu lietošanas ierobežojums un nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošo dokumentu.
Miljonus vērts elektronisks reģistrs
Elektroniska velētāju reģistra izveide varētu izmaksāt aptuveni četrus miljonus eiro. VARAM gan vērš uzmanību, ka šobrīd plānotās izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā par eID kartes izmantošanu Saeimas vēlēšanās, sākot ar 2022. gadu, vēl ir apspriešanas stadijā un par tām tiks diskutēts likumdošanas procesa gaitā, ņemot vērā konceptuālā ziņojuma izvērtējuma rezultātus. Tādēļ šobrīd vēl esot pāragri spriest par Saeimas vēlēšanu likuma konkrētu tehnisko risinājumu tā ieviešanai.
Viens no konceptuālajā ziņojumā piedāvātajiem risinājuma variantiem paredz centralizēti iegādāties atbilstošu datortehniku un viedierīces, kuras tiks nodrošinātas ar atbilstošu programmatūru, kā arī regulāri uzturētas un pārraudzītas. Plānots, ka attiecīgais tehniskais aprīkojums tiks izmantots ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pašvaldību vēlēšanās, kā arī likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu paredzētajos balsošanas gadījumos. Iekšlietu ministrijai jānodrošina diennakts elektroniskā vēlētāju reģistra lietotāju atbalsta nodrošināšanas funkcija, bet CVK atbilstoši kompetencei veiks tiešsaistes vēlēšanu procesa norises organizēšanu kopumā, nodrošinot metodisko virsvadību. Diennakts lietotāja atbalsta specifiku nosaka ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu atrašanās dažādās laika joslās, tādēļ tie darbosies un tiem būs nepieciešams profesionāls atbalsts arī laikā, kad vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs slēgti.
Elektroniska vēlētāju reģistra izveides iespējamās izmaksas 2020. gadā 14. Saeimas vēlēšanām
2030 viedierīču iegāde 957 iecirkņiem Latvijā un 116 iecirkņiem ārvalstīs 710 500 eiro
2030 datortehnikas iegāde 957 iecirkņiem Latvijā un 116 iecirkņiem ārvalstīs 1 339 800 eiro
Datortehnikas un viedierīču sagatavošana darbam drošā vidē 364 287 eiro
957 modēmi interneta nodrošināšanai 95 700 eiro
Licenču uzturēšana 24 100 eiro gadā (un turpmāk katru gadu)
Vēlētāju reģistra programmatūras pielāgošana 566 280 eiro
Vēlētāju reģistra tehniskā uzturēšana un atbalsts 62 920 eiro (un katru turpmāko gadu)
Oracle licences iegāde 50 215 eiro
Tiešsaistes balsojuma nodrošināšanā iesaistīto vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieku stundas tarifa likmes pieaugums 851 267 eiro
Kopā 4 065 069 eiro
Pēc tam ik gadu 87 020 eiro
Avots: VARAM, Neatkarīgā