Lai miljonāra Mārtiņa Bunkus slepkavības lietai piešķirtu spēcīgāku skanējumu un radītu iespaidu par izmeklējošo iestāžu nemākulību, viņa brālis Kristaps Bunkus atvedis uz Latviju Maltā noslepkavotās izmeklējošās žurnālistes dēlu, kurš šķietami līdzīgi cīnās par mātes nāves pasūtītāju notveršanu. Tomēr līdzība abās lietās ir pārāk virspusēja.
2017. gadā mazākajā Eiropas Savienības valstī notikusī žurnālistes Dafnes Karuanas-Galicijas slepkavība izraisīja milzīgu starptautisku rezonansi. Viņa strādāja ar tā dēvēto Panamas dokumentu skandālu, kurā bija iejaukti divi Maltas valdības ministri. Pētīja arī citas ar varas un biznesa eliti saistītas korupcijas lietas. Viņas mašīnā tika ielikta bumba. Trīs nozieguma izpildītājus notiesāja, taču pasūtītāji joprojām nav nosaukti.
Ko pētītu uzspridzinātā žurnāliste
Vakar preses konferencē viņas dēls Metjū Karuana-Galicija stāstīja, ka mātes un Kristapa brāļa slepkavībās esot daudz kopīga. Militāra rakstura līdzekļu izmantojums - maltieti uzspridzināja ar armijas lietošanā esošām sprāgstvielām, latvieti nošāva ar kalašņikova automātu, ko medību veikalā nenopirksi. Kopīga esot arī izmeklējošo institūciju nespēja. Un abi mirušie esot bijuši nesamierināmi taisnības cīnītāji, kas korumpētiem ļaundariem kā dadzis acīs. Tomēr piesauktā līdzība lietās ir visai vienkāršota. Un Maltā Mārtiņš Bunkus drīzāk piederētu pie to ļaužu kategorijas, kuru darbību drosmīgā žurnāliste izmeklētu. Viņa pētīja blēžus - korumpētas valsts amatpersonas.
Mārtiņš Bunkus bija valsts amatpersona, zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators un miljonārs vienā personā. Par bagātnieku viņš kļuva tieši valsts darbā, likvidējot Trasta komercbanku - pusgada laikā kopā ar citu administrētāju Armandu Rasu pa abiem viņi sev samaksāja 2,9 miljonus eiro.
Viena banka ir atslēga
Līdzīgu darījumu Bunkus centās izgriezt, izmantojot arī bankas ABLV bank bojāeju. Jāatgādina, šādas ziņas tika noplūdinātas caur TV3 raidījumu Nekā personīga - tikai trīs mēnešus pirms nāves Bunkus esot braucis uz Vašingtonu lobēt bankas likvidāciju piespiedu kārtā, kas ļautu to saplosīt, līdzīgi kā tika izdarīts ar Trasta komercbanku. Ticies ar ASV diplomātiem un lobistiem. Piedāvājumā jau bijusi starptautiska likvidatoru komanda. Neizdevās. Bankai atļāva pašlikvidēties, godprātīgi respektējot tās klientu intereses, nevis ASV un konkrētā administratoru grupējuma iegribas.
Tomēr šis pavediens Bunkus slepkavība lietā, visticamāk, nav tas, pie kā pašlaik strādā Valsts policija. Oficiāli tiesiskās palīdzības lūgumi nosūtīti piecām Eiropas Savienības valstīm un trim NVS valstīm no postpadomju telpas. Tā informē policijas preses dienests. ASV netiek minētas. Tātad drīzāk policija strādā pie versijas par Trasta komercbankā izadministrēto Kaukāza mafijas naudu. Vismaz baumu līmenī šāda versija uzpeldēja uzreiz pēc slepkavības.
Izmeklēšanas interesēs
Valsts policijas vadība, pirms dažām dienām uzzinot, ka Bunkus brālis taisīs slepkavības gadadienas preses konferenci, nāca klajā ar dažiem dežūrteikumiem par izmeklēšanas gaitu. Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins pavēstīja, ka «policijai ir aptuvena vīzija par to, kā noziegums izdarīts, cik ilgstoša bija tā sagatavošana, kādas valstis varētu būt iesaistītas un kādi organizētie grupējumi kādu darbu varētu būt darījuši». Aizdomās turētā statuss nevienai personai nav piemērots. Konkrētāka informācija izmeklēšanas interesēs netiek izpausta.
Pēc Kristapa Bunkus domām, ar šo tradicionālo frāzi - izmeklēšanas interesēs - policija maskē savu neizdarību. Izmeklēšana esot izgāzusies, jo neviens tur neko neprot - bradā pa pierādījumiem un nodarbojas ar visādām bezjēdzībām. Jāatgādina, ar līdzīgiem paziņojumiem Kristaps Bunkus nāca klajā arī pirms pusgada, uz ko policijas priekšnieks Ints Ķuzis atbildēja ar visai skarbu aizrādījumu: «Izmeklēšanā panāktais progress rada pretreakcijas, kas izpaužas kā mēģinājumi publiski diskreditēt izmeklēšanu, apšaubīt tās gaitu, nezinot kopainu.» Šobrīd situācija faktiski nav mainījusies. Pagājis gads, noziegums nav atklāts.
