Kursīte-Pakule uzsver aizliegumu politiķiem iejaukties LU darbībā

Apakškomisijas sēdē tika paredzēts diskutēt par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar pagājušajā nedēļā notikušajām LU rektora vēlēšanām.

"Gan publiskajā telpā, gan sarunās starp Saeimas deputātiem ir izskanējusi neizpratne par to, kādā veidā notikušas LU rektora vēlēšanas. Daudz dažādu jautājumu ir, kurus vērtīgi būtu komisijā izdiskutēt. Universitātes rektora vēlēšanām vajadzētu būt pilnīgi skaidri definētām, saprotamām ne tikai augstskolas darbiniekiem, bet jebkuram cilvēkam," sēdes sākumā sacīja apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis (AP).

Ņemot vērā pieteikto jautājumu, Kursīte-Pakule atgādināja deputātiem par augstskolu autonomijas principu, brīdinot, ka politiķi nedrīkst iejaukties LU darbā.

"Mēs nedrīkstam iejaukties te. Politiskajai iejaukšanai te nav vietas. Mēs varam uzklausīt informāciju, bet ne nostāties vienā vai otrā pusē," uzsvēra politiķe.

Kursītes-Pakules aizrādījums izraisīja diskusijas apakškomisijā, ņemot vērā, ka uz sēdi bija ieradusies arī LU Juridiskās fakultātes pārstāve, kura bija plānojusi paust to augstskolas pārstāvju, kas apšauba LU rektora vēlēšanu norisi, viedokli.

Deputāte akcentēja, ka pretēja viedokļa paušana apakškomisijā būtu pieļaujama, ja komisijā piedalītos un runātu arī otra puse. Apakškomisijā klātesošs bija LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un augstskolas administrācijas pārstāve, kas stāstīja par LU normatīvo regulējumu attiecībā uz rektora vēlēšanu kārtību.

Arī parlamentāriete Anda Čakša (ZZS) pauda, ka komisijas norisi varētu traktēt kā iejaukšanos augstskolas autonomijā. "Tas, ko mēs tagad darām, jau ir politiskā iejaukšanās," teica politiķe.

Vairāki apakškomisijas locekļi gan uzsvēra, ka apakškomisija nodrošina demokrātiju, ļaujot pusēm runāt.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzsvēra, ka, kamēr augstskola pati nav nonākusi pie lēmuma par rektora amata ieņēmēju, parlaments šajā procesā nedrīkst iejaukties.

LETA jau ziņoja, ka 24.maijā LU Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks. Kopumā no 300 LU Satversmes sapulces dalībniekiem reģistrējās un balsoja 286 dalībnieki. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Pret Muižnieku balsoja 143 dalībnieki.

Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu, balsoja 128 dalībnieki, bet pret - 156 dalībnieki.

Šādos apstākļos vispirms no tribīnes tika paziņots, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, savukārt vēlāk tika apgalvots, ka Muižnieks tomēr ir pārvēlēts rektora amatā, jo svarīgākais esot tas, ka viņam ir vairāk balsu nekā otram pretendentam, nevis tas, ka pret viņu ir vairāk balsu nekā par.

Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēs LU rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa uzsvēra, ka tas tiks darīts, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par neskaidrībām saistībā ar LU rektora vēlēšanām, kas notikušas pagājušās nedēļas beigās. Ministrija "rūpīgi izvērtēs" minēto, pirms valdībā iesniegt rīkojuma projektu par Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu amatā.

Muižnieks ir pārliecināts, ka pagājušajā nedēļā viņš universitātes vadībā atkārtoti ievēlēts leģitīmi. Muižnieks aģentūrai LETA skaidroja, ka, pamatojoties uz LU Satversmes sapulces nolikumu, būtiski ir saprast, ka vēlēšanās notiek balsojums "par" nevis "pret" kandidātu. Tas nozīmē, ka, lai tiktu ievēlēts, vienam rektora amata kandidātam jāsaņem lielāks balsu skaits nekā otram amata pretendentam.

Muižnieks atzina, ka ar LU Juridisko fakultāti, kas apsver iespēju apstrīdēt rektora vēlēšanu rezultātus, ir runāts. Fakultāte solījusi sagatavot iesniegumu, kurā formulēti jautājumi, uz kuru pamata apšaubāmi vēlēšanu rezultāti.

LU rektors norādīja, ka augstskolas rektora vēlēšanu kampaņā bijis daudz negatīvā, tāpēc sasniegtais rezultāts vēlēšanās esot vērtējams kā labs. "Šajā vēlēšanu visā procesā bija skaidri redzama ne tikai akadēmiska, bet arī citu ārēju interešu pārstāvība. Man tas likās grūti izprotami," teica Muižnieks.

Arī LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš nesaskata nepieciešamību rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas.

Viņš norādīja, ka sasaukt Satversmes sapulci, lai rīkotu atkārtotas rektora vēlēšanas, var gadījumos, kad notikušas kādas prettiesiskas darbības, piemēram, kļūda balsu skaitīšanā vai citas. Šī iemesla dēļ Kļaviņš uzskata, ka iespēja organizēt jaunas vēlēšanas nepastāv.

Pēc Kļaviņa paustā, liela daļa kolēģu nav apmierināti ar vēlēšanu rezultātu, tāpēc iecerēts mācībspēkam skaidrot Satversmes sapulces lēmumu. Viņš gan neizprotot kolēģu argumentus, ar kuriem tiek pausts, ka vēlēšanas nav notikušas leģitīmi.

Kļaviņš atzīmēja, ka LU ir normatīvā regulējuma hierarhija, kas nozīmē, ka akti atšķiras pēc to svarīguma. Šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka Satversmes sapulces nolikums ir jaunāks un no Satversmes izrietošs, tas ir uzskatāms par augstāku normatīvo aktu, uz ko arī Kļaviņš balstījis savu lēmumu.

Vienlaikus Kļaviņš norādīja - ja pierādīsies, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, interpretējot vēlēšanu rezultātu, viņš atkāpsies no Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata.

Lai "stiprinātu tiesiskumu un universitātes reputāciju", Muižnieks jaunnedēļ sasaucis ārkārtas Satversmes sapulces sēdi.