Balstoties uz novecojušiem un patiesībai neatbilstošiem datiem, starptautiskās organizācijas OECD uzdevumā strādājoša pētnieku grupa pasludinājusi Latviju par dzīvošanai nelabvēlīgu valsti.
«Dabiskās vides stāvoklis ir slikts un turpina pasliktināties. Tikai 10% biotopu ir labvēlīgas aizsardzības statuss,» tā ir teikts Vides raksturlielumu ziņojuma pārskata kopsavilkumā, ko izplatījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (plašāk tā pazīstama pēc angliskās abreviatūras OECD). Taču šī ir viltus ziņa, ko pašmāju vides politikas veidotājiem jau pirms ilgāka laika piespēlēja radikālie vides aizstāvji.
Kļūda ar datu piegādi tika pieļauta 2013. gadā, kad Eiropas Komisijai tika iesniegts ziņojums par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Visticamākais, lai pabarotu vides resoram pietuvināto pētnieku loku, pētījums tika atdots izpildīšanai ārpakalpojumā. Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā izlasāms, ka datu vākšana tika uzticēta Latvijas Dabas fondam - nevalstiskai dabas aizsardzības organizācijai, kas savukārt pieaicināja 28 dzīvotņu un sugu ekspertus. Savu jomu fanātiķus. Un sabiedriskie darbinieki tad arī pateica, ka Latvijā ar dabu viss ir slikti:
«Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais. Savukārt šobrīd visstraujāk izzūdošās ir dabisko pļavu dzīvotnes. Labākais stāvoklis ir iežu atsegumu grupai, kur iekļautas kaļķiežu un smilšakmens klintis un alas.»
Tātad vienīgi par akmeņiem latvieši protot parūpēties. Un tā nav sakritība, ka identisku viedokli nule publiskotajā ziņojuma pusfabrikātā par Latviju pateikuši arī OECD eksperti. Pilnais ziņojums būs pieejams tikai rudenī, bet šobrīd pieejamajos pārskata materiālos zem tabulas, kas atmasko Latvijas biotopu šokējoši slikto stāvokli, uzrādīts avots un gada skaitlis 2019. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji Neatkarīgajai apstiprina, ka šie patiesībā ir 2013. gada dati, ko ministrija jau toreiz novērtēja kā patiesībai neatbilstošus. Un OECD pārskatā tie iekļauti vienkārši tāpēc, ka jaunāku nav - lielais dabas skaitīšanas projekts ir pusceļā. Pašlaik top arī jauns ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu stāvokli, taču OECD pārskatā ievāktie dati vēl nebija izmantojami. Attiecīgi ekspertu secinājumi veidoti, vadoties no veciem datiem, ko vēl pastiprināja klātienes tikšanās ar sabiedriskajām organizācijām - bez ministrijas pārstāvju piedalīšanās. Neoficiāli zināms, ka ministrija daudz kam no pārskatā sarakstītā nepiekrīt. Ne tikai secinājumiem par biotopu stāvokli. Taču ministra Jura Pūces oficiālais vēstījums, kas vakar tika nodots organizācijas ģenerālsekretāram Anhelam Gurijam, ir glaimojošs:
«OECD Vides raksturlielumu pārskatā iekļautie ieteikumi ir vērtīgi un tiks izmantoti Latvijas vides politikas pilnveidošanā, tajā skaitā strādājot pie jaunā Nacionālā attīstības plāna un Vides politikas pamatnostādnēm, lai uzlabotu vides kvalitāti un stiprinātu Latvijas kā zaļas valsts tēlu. Esam veikuši apjomīgu darbu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām vides aizsardzības prasībām, un svarīgi ir turpināt iesākto, kā arī plašāk izmantot ekonomiskos instrumentus. Ceļā uz zaļo izaugsmi būtiska ir rekomendācija savstarpējai dažādu nozaru sadarbībai un koordinācijai, vēl vairāk iesaistot arī pašvaldības. Esmu gandarīts, ka OECD pārskata secinājumi konceptuāli sakrīt ar mūsu redzējumu par vides jomas attīstības prioritātēm, it īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomā.»
Par atkritumiem patiešām nav melots - atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju arvien pieaug, un nav pat nepieciešams nodarboties ar garboloģiju, lai konstatētu, ka līdzšinējie šķirošanas iedīgļi Latvijā ir izgāzušies.
Ģenerālais OECD vēstījums Latvijai gan on record, gan off record sanāksmēs, kurās ticamības deva ierēdņu stāstītajam augstāka, kopumā sakrīt. Latvija nevar būt ar sevi apmierināta, ja vēlas sasniegt labāko dalībvalstu vides kvalitāti. Nekādus topus 36 dalībvalstu vidū OECD netaisa, taču jāapzinās, ka šis ir pasaules bagāto valstu klubs. Un tā līderi var atļauties maksāt par prioritātēm, kam Latvijas gadījumā ir otršķirīga nozīme.
