Streipu pagaidām neaiztiek

© f64

"Pēc manas izpratnes, viņu [Latvijas Radio raidījuma Kā dzīvot labāk? vadītāju Haraldu Burkovski] ir grūti identificēt ar vienu programmu vai raidījumu. Tur slēpjas personības fenomens, jo kolēģis jau labu laiku iesaistās daudzās citās aktivitātēs, ne tikai raidījumu vadīšanā," uzskata Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.

LR vadība nolēmusi nepagarināt autorlīgumu ar H. Burkovski, un viņa vadītie raidījumi, kas tagad skan atkārtojumos, beigsies augusta beigās. Kā formālie iemesli tiek minēti fakti, ka H. Burkovskis vada ne tikai LR raidījumu, bet arī telekompānijas LNT politiķu diskusiju un pats iesaistās reklāmās, tādējādi pārkāpjot žurnālista ētiku.

Līdzīgs līgums ir noslēgts arī ar LR raidījuma Brīvais mikrofons un tagad arī Krustpunktā vadītāju Kārli Streipu, pret kura darbību asi iebildusi Tautas partijas (TP) Jaunatnes organizācija, vairākkārt norādot, ka K. Streips ir pārāk brīvs savos izteikumos. Tam piekrīt arī Dz. Kolāts, taču "viņam nepiemīt tendence darboties tik plašā spektrā, piemēram, reklāmās. Man zināms, ka K. Streips strādā LR, Latvijas Televīzijā un veic akadēmisko darbu Latvijas Universitātē, taču viņš nepiedalās reklāmās," pārliecināts ir Dz. Kolāts.

Tieši LR ģenerāldirektoram savulaik ir bijušas asas pārrunas ar K. Streipu par viņa izteikumiem radio ēterā, un vakar Dz. Kolāts kolēģiem atgādinājis, ka šajā priekšvēlēšanu laikā sabiedriskajā medijā savas politiskās simpātijas nedrīkst izrādīt.

To, ka K. Streips regulāri piekopj šādu praksi, slavinot Vienotību un to veidojošās partijas, taču tajā pašā laikā kritizējot TP, piefiksējusi tās jaunatnes organizācija, kura augusta sākumā grasās vērsties tiesā, lai no K. Streipa piedzītu kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu simboliskā – viena lata –apmērā. TP jaunatnes organizācija atgādina, ka K. Streips savulaik bija redzams arī politisko partiju apvienības Vienotība reklāmā.

Radio un televīzijas likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību, objektivitāti un raidījumu dažādību.

Latvijā

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Svarīgākais