«Nesen kā bijām uzsākuši kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!, kad man piezvanīja pazīstama kundze un teica: Irīna, es jau pirms pusgada biju uz krūšu pārbaudi, bet nevaru saņemties aiziet pēc rezultātiem,» sarunā ar Neatkarīgo saka krūts vēža pacientu biedrības Vita vadītāja Irīna Januma. Pēc iedrošinājuma viņa tomēr pie ārsta aizgāja un uzzināja labu vēsti: ar krūšu veselību viss ir kārtībā.
Šo stāstu Irīna Januma atceras, kad jautāju, kāpēc joprojām ir tik zemi sieviešu atsaucības rādītāji vēža skrīninga jeb vēža savlaicīgas atklāšanas programmām? Tās lielākoties ir bailes uzzināt sliktu vēsti, nedrošības sajūta, arī nevaļa. Lai mazinātu sieviešu aizspriedumus, bailes un, iespējams, arī nezināšanu, krūts vēža pacientu atbalsta biedrība Vita jau astoto gadu organizē kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!. Jau vairākus gadus kampaņas ietvaros brīvprātīgo vēstnešu kustība izglīto sievietes visā Latvijā un aicina rūpēties par savu veselību, apmeklējot valsts apmaksātās mamogrāfijas pārbaudes. Šogad aicinājums ir ne tikai laikus aiziet pie ārsta un pārbaudīt krūšu veselību, bet arī plašāk kopā ar ārstiem - onkologiem - stāstīt par mūsdienās pieejamo ārstēšanos. Arī šā gada kampaņas ietvaros neizpaliek vēršanās pie politiķiem Saeimā un valdībā ar aicinājumu risināt onkoloģijā sasāpējušus jautājumus.
Bailes attur
«Mēs esam gandarītas par to, ka kopumā sieviešu atsaucība uz krūts vēža un citiem izmeklējumiem palielinās. Jā, 2018. gadā samazinājies sieviešu īpatsvars, kuras aizgāja uz krūts vēža skrīningu, taču pirms gada tas bija sasniedzis 44 procentus,» norāda I. Januma. «Kā panākt, lai sieviešu atsaucība būtu vismaz 70 procentu līmenī? Arvien vairāk runāt par veselības jautājumiem un uzrunāt sievietes. Pirmās sievietes, kuras atsaucās un sāka regulāri iet uz pārbaudēm, bija tās, kuras vienmēr ir vieglāk uzrunāt, kuras saprot, ka veselība ir vērtība.» Nav paredzēta valstī tāda kārtība, lai īpaši atgādinātu katrai sievietei veikt izmeklējumus, valsts izsūta vēstules, un nereti neviens nepārliecinās, vai vēstule aizgājusi, vai sieviete ir to saņēmusi un vai aizgājusi uz pārbaudi. Šo pārbaužu veikšana ir visas sabiedrības interesēs. «Mēs cenšamies mazināt šīs bailes, uzrunājot sievietes, kuras jūtas nedroši par savu situāciju, savu veselību. Sieviete, kuru es mudināju tomēr aiziet pēc izmeklējuma rezultātiem, bija paralizēta no bailēm uzzināt diagnozi - vēzis,» atklāj I. Januma. Pēc viņas novērojama, Latvijā sieviešu (arī vīriešu) bailes no veselības pārbaudēm un tām sekojošām ziņām - gan labām, gan varbūt arī par slimību vēstošām - ir īpaši lielas.
Ar vieglāku sirdi
«Jo vairāk cilvēki uzzina par onkoloģisku saslimšanu un jaunāko informāciju, ka, laikus ārstējot, var pilnībā izārstēties, jo vairāk mazinās aizspriedumi un bailes. Ir jāuzrunā arī vīrieši un jāskaidro, ka laikus atklātu prostatas vēzi, tāpat kā sievietēm dzemdes kakla vēzi, var pilnībā izārstēt,» stāsta I. Januma. Irīnai piekrīt labdarības fonda Rozā vilciens vadītāja Zinta Uskale. «Mēs esam aizsākuši kustību Pupkultūra, lai atrastu kādu varbūt ne tik nopietnu veidu, kā mazināt bailes runāt par vēža diagnozi un uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju, un ne tikai sievietes. Rudenī par šo tēmu turpināsim uzrunāt arī vīriešus, organizējot «krūts tehniskās apskates», proti, gan sievietēm, gan vīriešiem jāmazina nezināšana par savu ķermeni un jāmāk pamanīt, kas ir mainījies, kas signalizē par iespējamu slimību. Mūsu mērķis - lai krūšu veselība kļūst par ikdienu, lai nebūtu bail nedz par to runāt, nedz doties uz pārbaudēm,» Neatkarīgajai saka Z. Uskale.
Vēl viens no iemesliem, kāpēc daļa sieviešu nav atsaukušās skrīninga izmeklējumiem, ir neprecīza vēstuļu piegāde, neprecīzas adreses. Lai arī ir iespējams pie ģimenes ārsta izdrukāt vēstuli - kas ir uzaicinājums valsts apmaksātai pārbaudei -, pacientu biedrības domā, ka sievietes par to vispār nezina. Pārāk maz par to runā, un jautājums - cik bieži sievietei ģimenes ārsts pajautā, vai viņa ir bijusi uz pārbaudi? «Mums vajadzētu mobilizēt ikvienu sievieti,» saka I. Januma. Arī vēstuļu stils varētu būt draudzīgāks, siltāks, uzrunāt katru sievieti personiskāk. Mūs piesaista rozā lentīte, kas ir simbols krūts veselībai. Varbūt arī vēstules sievietēm varētu veidot šādā dizainā. Vēstules varētu ievietot arī e-veselībā, un uz e-pastu vai īsziņā pienāktu atgādinājums, jo, ja Valsts ieņēmumu dienests var ziņot par parādiem un vēlēšanu iecirkni, kāpēc ne par veselību? Saprotams, ievērojot datu aizsardzības noteikumus.
Zāles un koridors
Šogad ar kampaņu tiek uzsvērta personalizētas pieejas nozīme krūts vēža pacientu ārstēšanā. Katru gadu vairāk nekā tūkstoš sievietēm tiek atklāts krūts vēzis. Turklāt trešdaļai tas tiek diagnosticēts vēlīni, kas nozīmē, ka ir nekavējoties jāuzsāk ārstēšana. Personalizēta ārstēšana onkoloģijā kļūst aizvien izplatītāka, jo, veicot gēnu analīzes, ir iespējams ātri un precīzi noteikt konkrēto vēža šūnu ģenētiskās mutācijas veidu un pacientei piemērot atbilstošo terapiju. Onkoloģe ķīmijterapeite profesore Gunta Purkalne pastāstīja: lai nodrošinātu personalizētu terapiju, ir jāveic vairāki specifiski testi, noskaidrojot audzēja dabu, jo tikai tad var zināt, kādu tieši terapiju izvēlēties, kura būs efektīva. Diemžēl būtiskos testus valsts budžets apmaksā tikai krūts vēža pacientēm, lai gan mērķterapija būtu pieejama daudz lielākam pacientu skaitam.
I. Januma norāda, ka šis ir viens no jautājumiem, par kuriem pacienti cīnās un turpinās to darīt - lai būtu pieejama ne tikai savlaicīga diagnoze, bet arī moderna ārstēšana. «Zaļais koridors - iedomājieties, onkoloģijas nozare mums varētu būt Ministru kabineta ēka ar skaistām, lielām durvīm, bet patiesībā mums ir Kalnciema ielas grausts, kuram arī ir skaistas durvis, bet aiz tām īstas mājas nemaz nav. Tieši tāpat mums ir ar zaļo koridoru,» saka I. Januma, uzsverot, ka biedrība turpinās iestāties par šīs jomas sakārtošanu. Z. Uskale piebilst: nav sakārtots atbalsts sievietei situācijā, kad viņa uzzina diagnozi, kad emocionāli ir ļoti smagi, bet ir jāpieņem būtiski lēmumi par ārstēšanos, par savu turpmāko dzīvi.
