Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņu slikti strādājošā datu tiešsaistes apmaiņas sistēma un nepieciešamība šī iemesla dēļ vēlēšanu iecirkņu darba laiku pirmsvēlēšanu piektdienā pagarināt par četrām stundām kopumā valstij varētu izmaksāt 270 tūkstošus eiro. Valsts budžetā šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanām kopumā atvēlēti 3 miljoni eiro, 160 tūkstoši eiro meklēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Iespēja iepriekšējā balsošanā klātienē EP vēlēšanās nobalsot citā iecirknī Latvijā šogad tika ieviesta pirmo reizi, Neatkarīgajai uzsvēra Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Līva Laizāne. Līdzīga sistēma jau darbojas Lietuvā.
Diemžēl šī jauninājuma ieviešana Latvijā nenoritēja tik gludi, kā cerēts. Pirmās problēmas ar datu tiešsaistes sistēmu parādījās jau pirmajā tās lietošanas dienā - trešdienā, taču tās bija īslaicīgas (ilga aptuveni vien piecas minūtes) un vēlēšanu procesu būtiski nekavēja. Lai uzlabotu sistēmas darbu, naktī no trešdienas uz ceturtdienu tika veikts programmatūras atjauninājums, kas sistēmu, programmētāju valodā runājot, salauza. Ceturtdien sistēma vispār nedarbojās. Tās darbība tika atjaunota vien piektdienas pēcpusdienā. L. Laizāne skaidroja, ka sistēma tika izstrādāta ļoti īsā laikā - šā gada valsts budžets tika apstiprināts tikai 12. aprīlī, un tikai tad arī sākās darbs pie programmatūras izstrādes. Šāda līmeņa sistēmas izstrādei būtu vajadzīgs daudz ilgāks laiks - vismaz pusgads.
Taču neatkarīgi no izstrādes laika, EP vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas izstrādes izmaksas ir visai prāvas - 111 000 eiro. Tieši par šādu su
