Aptauja: Latvijā 35% iedzīvotāju par līderiem uzskata vīriešus

Latvijā 35% aptaujāto iedzīvotāju par līderiem uzskata vīriešus, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras "Repute" un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" aptauja par līderiem Latvijā.

Savukārt sievietes par līderiem uzskata 28% aptaujāto iedzīvotāju.

Aptaujā 25% respondentu norādījuši, ka vīrietis līderis spēj labāk uzņemties atbildību un pārliecināt apkārtējos, savukārt 12% ir pārliecināti, ka vīrieši nav veiksmīgāki līderi, jo viņi ir vajadzīgi un var izcelties tikai pārmaiņu laikos.

Sociālais antropologs Roberts Ķīlis sacīja, lai arī Latvijā ir daudz sieviešu vadošos amatos, Latvijas sabiedrībā dominē pieprasījums pēc vadītājiem vīriešiem. "Šāda tendence skaidrojama ar iesakņojušos uzskatu, ka līderi raksturo sasniegtie rezultāti, savukārt rezultāti tiek asociēti ar maskulīnām īpašībām. Te gan ir būtiski papildināt, ka no līderiem kopumā tiek sagaidītas pārcilvēciskas īpašības, piemēram, ka līderim ir jāpiemīt kaut kam tādam, kas nav citiem," viņš skaidroja.

Ķīlis piebilda, ka līderim ir jābūt tādam, kas pārsteidz, iedvesmo un ir virs "normālā". "Tieši šīs augstās gaidas ir par iemeslu tam, kāpēc nereti sabiedrība savos līderos viļas, jo arī līderi var kļūdīties, kas ne vienmēr tiek piedots," viņš atzina.

Raksturojot, kādam minimālajam īpašību kopumam ir jābūt šodienas līderim, Ķīlis norādīja uz spēju uzticēties citiem un spēju sadarboties. "Pārāk liela vēlēšanās visu kontrolēt nav laba lieta nevienā jomā. Ir jāmēģina deleģēt un uzticēties, jo drosme deleģēt ir viena no absolūti nepieciešamajām īpašībām cilvēkam, kurš vēlas būt sekmīgs līderis. Tas nozīmē arī uzņemties zināmu risku par neizdošanos, izturēt izgāšanos. Tāpat līderim ir jāprot motivēt apkārtējos uz sadarbību. Ja tas nenotiek, pastāv risks, ka resursi tiek patērēti paralēliem procesiem, turklāt kolēģi viens no otra nemācās. Sēdēšana katram uz sava krēsla diemžēl ir Latvijas problēma," atzina Ķīlis.

Pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" pēc "Repute" pasūtījuma veiktajā reprezentatīvajā iedzīvotāju aptaujā šogad artā piedalījās 1000 respondentu no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.