Latvijā noslēgušās EP vēlēšanas; līdz plkst. 16 nobalsojuši 27,58% vēlētāju
 
©Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Sestdien, 25.maijā, Latvijā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Balsošanas iecirkņi visā Latvijā šodien atvērti no plkst.7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās līdz sestdienas plkst.16 nobalsojis kopumā 389 391 vēlētājs jeb 27,58% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par 999 no 1000 vēlēšanu iecirkņiem.

Tostarp sestdien līdz plkst.16 nobalsojuši 231 134 vēlētāju jeb 16,37% no kopējā vēlētāju skaita.

Tādējādi šogad aktivitāte EP vēlēšanās līdz šim bijusi lielāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās - iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, attiecīgajā laika periodā bija nobalsojis kopumā 23,81% vēlētāju, tostarp iepriekšējā balsojumā - 6,84% vēlētāju, bet vēlēšanu dienā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 16,97% vēlētāju.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām EP vēlēšanām, kas notika 2014.gadā, vēlētāju aktivitāte līdz šim kopumā bijusi lielāka, taču tāpēc, ka šogad lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā. Šogad iepriekšējā balsošanā bija nobalsojuši 157,8 tūkstoši iedzīvotāju jeb 11,18% no kopējā vēlētāju skaita, kamēr 2014.gada vēlēšanās - 100,8 tūkstoši jeb 6,84%.

Kā ierasts, tad Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot var Latvijas pilsoņi un citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijā un ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, cilvēkam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.

Eiropas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei izmanto Vēlētāju reģistru, un katrs Latvijas vēlētājs ir iekļauts noteikta iecirkņa vēlētāju sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Lai piedalītos Eiropas vēlēšanās, ir nepieciešama derīga pase vai personas apliecība (eID).

"Neatkarīgā Rīta Avīze" jau vēstīja, ka šajās EP vēlēšanās Latvijā startē 16 politiskās partijas. Eiroparlamenta mandātu gribošo organizāciju skaits iepriekšējās trīs vēlēšanas bijis līdzīgs - no 14 sarakstiem 2014. gadā līdz 17 sarakstiem 2009. gadā, bet ievēlēti līdz šim ne vairāk par sešu sarakstu kandidātiem.

Eksperti lēš, ka līdzīgā spēku samēra dēļ šogad ceļazīmi uz Briseli varētu iegūt lielāks partiju skaits, taču to, kuram šī ceļazīme tiks, visticamāk, izlems relatīvi neliels balsstiesīgo skaits. Pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās līdz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja vien 30,24% balsstiesīgo. Lai atvieglotu izvēli tiem, kas vēl svārstās, vai dotu pēdējo impulsu aiziet līdz iecirknim, piedāvājam nelielu ieskatu kandidējošo sarakstu programmās un to līderos.

1. Latvijas Krievu savienība (*4,8%)

* Tatjana Ždanoka, partijas priekšsēdētāja

* Andrejs Mamikins, EP deputāts

* Miroslavs Mitrofanovs, EP deputāts

Iestājas par federālu ES, kurā lielāka vara tiek dota reģioniem un pašvaldībām, dāvājot Latvijas krieviem, ne krievvalodīgajiem, kultūras un izglītības autonomiju, tajā skaitā tiesības pašiem noteikt mācību valodu skolās un izvēlēties saskarsmes valodu ar valsti un pašvaldību.

2. Latviešu nacionālisti (1%)

* Andris Rubins, LU profesors

* Jānis Mencis, LU asociētais profesors

* Alfrēds Buls, partijas Tēvzemes mantojums priekšsēdētājs

Iestājas pret ES četrām pamatbrīvībām - brīvu preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla pārvietošanos. Vēlas visās ES dalībvalstīs referendumu par to turpmāko dalību ES.

3. Latvijas Reģionu apvienība (4,6%)

* Edvards Smiltēns, LRA priekšsēdētājs

* Mārtiņš Barkovskis, rakstnieks

* Inga Bite, Latvijas Tiesnešu Mācību centra lektore

Apliecina, ka piederība ES ir Latvijas nacionālajās interesēs. Sola cīnīties par visu dalībvalstu līdztiesību, jo nav ne veco, ne jauno dalībvalstu - ir viena vienota ES. Veicinās ieguldījumus mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstam, īpaši jaunās uzņēmējdarbības attīstības finansējuma piešķiršanai pašvaldībās

4. Zaļo un zemnieku savienība (9,3%)

* Dana Reizniece-Ozola, Saeimas deputāte

* Raimonds Bergmanis, Saeimas deputāts

* Ringolds Arnītis, Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis

Iestājas par ES dalībvalstu vienlīdzību, atbalsta īpaša Eirozonas budžeta izveidi. Sola veicināt ES mēroga risinājumus zāļu cenu mazināšanai. Tradicionāli sola arī cīnīties par taisnīgām ES subsīdijām lauksaimniekiem, īpaši atbalstot mazās un vidējās saimniecības. Apņēmušies panākt tiešu atbalstu no ES budžeta ģimenēm ar bērniem, ar īpašu piedzimšanas pabalstu veidojot bērna uzkrājumus nākotnei.

5. Politiskā partija KPV LV (3%)

* Kaspars Ģirģens, Saeimas deputāts

* Roberts Spručs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

* Beata Jonite, Ekonomikas ministrijas padomniece

Sola Latviju padarīt ietekmīgāku ES, uzņemoties lielāku iniciatīvu tiesību un attīstības jomā. Iestājas par ES monetārās zonas attīstību līdzsvarotā un koordinētā veidā ar stingru plānošanas politiku, tā mazinot ekonomisko koncentrēšanos konkurētspējīgākajos reģionos, bet lejupslīdi citos.

6. Progresīvie (7,1%)

* Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja

* Roberts Putnis, partijas priekšsēdētājs

* Antoņina Ņenaševa, skolotāja

Iestājas par ES federalizāciju, vienotas konstitūcijas izveidošanu un Eiroparlamenta nozīmes palielināšanu. Rūpēsies par dzimumu līdztiesību, vienotām pieejamības prasībām cilvēkiem ar invaliditāti, LGBT+ kopienas tiesībām, etnisko grupu aizsardzību un ekonomisko vienlīdzību. Sola veicināt darbinieku tiesību un sociālo garantiju vienotu ES standartu izveidi, kā arī rosināt visā ES darba devējiem par pienākumu radīt izdevīgus nosacījumus mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu nodarbināšanai.

7. Jaunā Saskaņa (1%)

* Juris Žuravļovs, a/s Marika valdes priekšsēdētājs

* Jānis Kuzins, partijas valdes priekšsēdētājs

* Andrejs Ņilovs, a/s DC Holding valdes priekšsēdētājs

Rosinās, lai visā ES 9. maijs kļūtu par oficiālu svētku dienu un pārskatīt ekonomisko sankciju politiku pret Krievijas Federāciju. Piedāvājot dubultot «pārrobežu programmu subsīdijas ar ES kaimiņvalstīm, īpaši attīstot tādus reģionus kā Latgale», rada jautājumu par organizācijas izpratni par Latvijas kultūrvēsturiskā novada ģeopolitisko piederību.

8. Jaunā konservatīvā partija (9,5%)

* Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

* Gatis Eglītis, Saeimas deputāts

* Linda Ozola, Saeimas deputāte

Uzskata, ka ES dalībvalstīm jāuzņemas vairāk atbildības par savu aizsardzības spēju palielināšanu, tādējādi stiprinot NATO vienotību. Iestāsies par ierobežojumu noteikšanu nerezidentu apkalpošanai Eiropas bankās, lai tādējādi apturētu Krievijas un citu trešo valstu noziedzīgi iegūto līdzekļu ieplūšanu. Apņēmusies migrācijas radītās problēmas saukt īstajos vārdos un risināt tās izlēmīgi, stiprinot ES ārējās robežas un aktivizējot sadarbību ar ES kaimiņvalstīm. Neatbalsta ES federalizāciju, uzskata, ka ES jābūt nācijvalstu savienībai.

9. Attīstībai/PAR! (10,4%)

* Ivars Ījabs, LU asociētais profesors

* Baiba Anda Rubesa, a/s Latvenergo padomes locekle

* Ieva Ilvesa, Aizsardzības ministrijas nodaļas vadītāja

Uzskata, ka Eiropa ir nogurusi, tās vecajiem līderiem trūkst izlēmības, drosmes un enerģijas, bet šo vājumu izmantojot ārējie un iekšējie pretinieki, Eiropu šķeļot. Ir pārliecināta, ka visu dalībvalstu kopējās interesēs ir nodrošināt mieru Eiropā un tās apkaimē, atturēt Krieviju un atjaunot ciešāku aliansi ar ASV. Atbalsta divreiz lielāku ES budžetu zinātnei un izglītībai. Rosinās radīt Bezdarba apdrošināšanas fondu, ar kura palīdzību krīzes laikā varētu novērst masveida emigrāciju. Atbalsta arī ideju par vienotu ES pieeju medikamentu iepirkumiem, lai mazinātu zāļu cenas.

10. Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa (14,3%)

* Nils Ušakovs, no amata atstādināts Rīgas domes priekšsēdētājs

* Andris Ameriks, Rīgas domes deputāts

* Boriss Cilevičs, Saeimas deputāts

Lepojas, ka tās kandidāti strādājuši kopā ar Eiropas augstākā ranga kreisajiem politiķiem, tostarp premjerministriem un galvaspilsētu mēriem. Uzskata, ka ES nekavējoties jābeidz stingrā taupības politika un jāatjauno investīcijas starptautiskajā ekonomikā, kuras tika pārtrauktas valsts budžetu konsolidēšanas dēļ. Sola panākt stingrāku ES normatīvo aktu izstrādi sociālajā jomā, tostarp par minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēra piesaisti reālajam iztikas minimumam, īpaši gādāt, lai tiktu izskausta vīriešu un sieviešu atalgojuma nevienlīdzība. Ir pārliecināta, ka Eiropu un Latviju apdraud nacionālisti, kuri izplata bīstamas ilūzijas un bailes, šādi gūstot popularitāti ES mērogā, un sola apkarot «šo sērgu».

11. Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (17,1%)

* Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts

* Dace Melbārde, kultūras ministre

* Ansis Pūpols, biedrības Baltic center of visual researches valdes loceklis

Neatbalsta ES federalizācijas ideju, jo uzskata, ka tai jābūt nacionālu valstu savienībai. Uzskata, ka ES jāveido atbilstoši tās dibinātāju iecerei kā valstu apvienība, kurā politiskā integrācija ietver tēvzemes mīlestību un nacionālo suverenitāti. Atbalsta tādu ES, kurā kopīgi lēmumi tiek pieņemti tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas visām dalībvalstīm, vairāk lēmumu atstājot dalībvalstu ziņā. Aizsardzības jomā paļaujas uz NATO, tāpēc būs pret tādas ES Aizsardzības savienības veidošanu, kas var radīt plaisas transatlantiskajā sadarbībā. Cīnīsies par valsts tiesībām uz veto vai iespēju nepievienoties vairākumam. Neatkāpjas no principa, ka tradicionāla ģimene ir ikvienas sabiedrības stūrakmens, tādēļ katras valsts iedzīvotājiem jāļauj veidot savu vērtību sistēmu un kopt savas tradīcijas.

12. Rīcības partija (~ 0,5%)

* Edgars Graudiņš, pensionārs

* Igors Meļņikovs, partijas valdes priekšsēdētājs

* Ruslans Pankratovs, SIA RIGAFEST vadītājs

Sola par ES līdzekļiem veikt auditu, lai noskaidrotu Latvijas ieguvumus un zaudējumus no dalības ES. Auditā īpašu uzmanību pievērsīs Latvijas cilvēku resursu zaudējumiem un to rezultātā iznīcinātajai sociālajai un ekonomiskajai infrastruktūrai - īpaši lauku novados. Noteiks iepriekšminēto zaudējumu finansiālo ekvivalentu. Ko darīs ar šo ekvivalentu, partija nekonkretizē.

13. Atmoda (~0,5%)

* Inguna Sudraba, partijas No sirds Latvijai priekšsēdētāja

* Mareks Raups, partijas Kristīgi demokrātiskā savienība priekšsēdētājs

* Gints Gābers, SIA Labi Dati iepirkumu speciālists

Uzskata, ka Latvijā lejupslīde visās jomās tiks apstādināta, ja valsts pārtrauks sagrozīt statistiskos datus. Tādēļ sola ES iesniegt reālos datus un patiesību par ekonomisko stāvokli valstī. Iestāsies pret ES federalizāciju.

14. Centra partija (~0,5%)

* Normunds Grostiņš, Latvijas Nākotnes pētījumu institūta valdes priekšsēdētājs

* Waldemar Herdt, Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga deputāts

* Aigars Bitāns, SIA OSTB valdes priekšsēdētājs

Iestājas pret pasākumiem, kas vērsti skaidras naudas aprites samazināšanai, kā arī pret genderisma ideoloģiju, dzimumdzīves, LGBT un homoseksuālisma publisku propagandu. Uzskata, ka ar likumu jāaizliedz bērnu un skolnieku pakļaušanu šāda veida propagandai.

15. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (~0,5%)

* Jānis Dinevičs, SIA Atjaunojamo energoresursu un video tīklu tehnoloģiskais parks valdes priekšsēdētājs

* Kristaps Kauliņš, Olaines novada pašvaldības priekšsēdētāja padomnieks

* Malda Kristovska, partijas valdes locekle

Neatbalsta ES federalizāciju. Sola panākt līdzvērtīgus standartus attiecībā uz pārtiku un citām precēm un nepieļaut, ka Latvija kļūst par poligonu kaitīgiem eksperimentiem ar cilvēkiem un atkritumu izvietošanai.

16. Jaunā Vienotība (16,1%)

* Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

* Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte

* Arvis Ašeradens, Saeimas deputāts

Solot stiprināt ES ekonomikas noturību pret iespējamiem satricinājumiem, norāda, ka groži, kas ierobežo dalībvalstu vēlmi tērēt vairāk nekā nopelnīts, vaļīgāk netiks palaisti. Vienlaikus sola panākt maksimāli iespējamo kohēzijas finansējuma apjomu, kā arī ES finansējumu Rail Baltica projekta turpināšanai, enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un emisiju samazināšanai. Apņēmusies uzlabot Latvijas zinātnieku iespējas piesaistīt finansējumu no ES programmām, nosakot kritērijus taisnīgākai līdzekļu sadalei starp dalībvalstīm. Turpinās uzsākto cīņu, lai pārtrauktu Austrumeiropas patērētāju diskriminācija jeb preču tā dēvēto duālo kvalitāti. Likšot lietā savas zināšanas, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un pasargātu Eiropas demokrātijas no manipulācijām ar viltus ziņām.

* Dati no Factum 20.05.2019. aptaujas