Tikai 25% uzņēmumu bez sarežģījumiem pielāgojušies datu aizsardzības regulas prasībām

© EPA/ SCANPIX

Gadu pēc Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā tikai ceturtā daļa uzņēmumu ar pārliecību var teikt, ka bez grūtībām tikuši galā ar visu regulas prasību ieviešanu. Savukārt gandrīz trešā daļa joprojām turpina darbu pie datu apstrādes procesu uzlabošanas un pielāgošanas atbilstoši regulai, liecina Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktā aptauja.

2018. gada 25. maijā spēkā stājusies regula raisīja uzņēmumiem daudz jautājumu gan par to, cik lielā mērā tā uz viņiem attiecas, gan arī par to, kā pareizi ieviest tās prasības uzņēmuma ikdienas darbā. Apritējis gads, bet VDAR jautājumi joprojām turpina vajāt daļu uzņēmumu.

No 347 aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem 31,4% atzīst, ka viņiem problēmas sagādāja pašas regulas prasību izprašana, kas apgrūtināja to iestrādāšanu datu apstrādes procesos. Teju katrs desmitais uzņēmums joprojām nav pārliecināts, vai viņu arhīvos un datu bāzēs dati ir pilnīgā drošībā un tiek glabāti atbilstoši regulas prasībām, un vēl nelielai daļai — aptuveni 3% respondentu — grūtības ikdienas darbā rada jaunā datu apstrādes kārtība.

Kamēr vairākums uzņēmumu sliecas domāt, ka ir izpildījuši “mājasdarbu”, 30,3% aptaujāto atklāti atzīst, ka vēl nav tikuši galā ar visiem uzdevumiem. Viņi turpina prasību iedzīvināšanu vēl gadu pēc regulas stāšanās spēkā, kas apliecina, ka process nav bijis viegls un saprotams.

“VDAR prasību ieviešanas sarežģītību lielā mērā diktēja uzņēmuma apmērs un darbības specifika. Saprotams, ka tiem komersantiem, kuriem ikdienā nākas apstrādāt tūkstošiem klientu datus, šis process bija sarežģītāks nekā nelieliem biznesa klientu apkalpotājiem. Tomēr visos gadījumos novērojām kopsakarību, ka ar ieviešanas procesiem vieglāk galā tika tie, kuri izmanto mākoņrisinājumus. Uzticot datu glabāšanu kvalificētiem mākoņkrātuvju uzturētājiem, uzņēmēji faktiski nodeva daļu savu rūpju pakalpojuma sniedzējiem. Līdz ar to regulas prasību iedzīvināšana bija lētāka un nesāpīgāka,” skaidro Tildes Jumis biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

No aptaujas izriet, ka tikai 25,1% uzņēmumu bez sarežģījumiem iedzīvināja regulas prasības un tagad var apstrādāt un glabāt personas datus ar mierīgu sirdi.

Pētījumā Tildes Jumis aptaujāja 347 dažādu nozaru mazos, vidējos un lielos Latvijas uzņēmumus.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais