Latvijas Prokuroru biedrība uzskata, ka jautājums par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbības vērtēšanu ir sensitīvs, taču tā rosinās valdībai mainīt ģenerālprokurora kandidātu izvirzīšanas kārtības procedūru.
Biedrības prezidents, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Jānis Ilsteris aģentūrai LETA teica, ka biedrības valde par Tieslietu ministrijas ierosinājumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora atbilstību likumā noteiktajām prasībām uzzināja no plašsaziņas līdzekļiem pirms valdes sēdes, taču valdes sēdē šis jautājums tika izrunāts.
Biedrībā skaidroja, ka ierosinājums par jebkuras amatpersonas pārbaudi nav nekas ārkārtējs un īpašs. Konkrētajā gadījumā attiecībā uz ģenerālprokuroru gan kas tāds tiek rosināts pirmo reizi.
Ilsteris atgādināja, ka Prokuratūras likums paredz prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, kuras mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā. Attiecībā uz ģenerālprokuroru šo vērtēšanu varētu pielīdzināt Prokuratūras likuma normai, kas paredz, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja īpaši pilnvarots AT tiesnesis veic pārbaudi par ģenerālprokurora atlaišanas pamatiem un par to atzinumu dod vēl AT Plēnums.
"Protams, šis jautājums ir sensitīvs, šeit ir divu varu "sadursme", šajā gadījumā izpildvaras un tiesu varas. Ja tiks ievērots Prokuratūras likumā noteiktā procedūra par ģenerālprokurora atlaišanu, tad šeit vispār nevar runāt par kaut kādu politisko pasūtījumu," norādīja Ilsteris.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu, pārbaudi ierosina AT priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Tāpat Prokuratūras likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Biedrībā uzskata, ka šādā gadījumā veidojas "interešu konflikts", jo ģenerālprokurors iecelts pēc AT priekšsēdētāja vienpersoniska priekšlikuma bez jebkādas konkurences.
Lai izvairītos no šīm situācijām un veidotu konkurenci uz ģenerālprokurora amatu, Latvijas Prokuroru biedrība iesniegs Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei lūgumu rosināt Ministru kabinetam par ģenerālprokurora kandidātu izvirzīšanas kārtības procedūras maiņu, nododot to Tieslietu padomei. Biedrībā uzsvēra - jau patlaban Tieslietu padome vērtē Satversmes tiesas tiesneša amata un AT priekšsēdētāja amata kandidātus un par tiem dod atzinumu Saeimai.
Esošo ģenerālprokuroru iecēla 12.Saeima, kura jau vērtēja viņa atbilstību amatam. Patlaban ir 13.Saeima, kurai saskaņā ar Prokuratūras likumu ir tiesības rosināt šo pārbaudi. "Tāda ir lietu kārtība, un nav jāmētājas ar saukļiem gan vienai pusei, gan otrai pusei par politisko pasūtījumu," uzsvēra Ilsteris.
Biedrības rīcībā nav Tieslietu ministrijas ziņojuma par ierosinājumu sākt pārbaudi par ģenerālprokurora atlaišanas pamatiem, bet ir Valsts kontroles (VK) 2017.gada revīzijas ziņojums Valsts policijas pirmstiesas pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un 2019.gada revīzijas ziņojums par prokuratūras 2018.gada pārskatu.
Šie revīzijas ziņojumi raisa neizpratni par Prokuratūras kā iestādes spēju noteikt prioritātes un efektīvi izmantot šos piešķirtos finanšu līdzekļus, norādīja biedrībā.
VK 2017.gada revīzijā konstatējusi, ka 30% izlasē iekļauto kriminālprocesu uzraugošais prokurors nav devis nekādus norādījumus, tāpēc prokuratūrai būtu tālāk jāanalizē situācija un jāatrisina šīs problēmas, norāda biedrība, atzīmējot, ka viens no iemesliem ir tas, ka dažās prokuratūrās prokuroriem ir uzraudzībā no 2000 līdz 6000 lietu. "Vai prokuratūra ir risinājusi šo problēmu?" vaicā biedrība.
VK 2019.gada revīzijā konstatējusi, ka, saskaņā ar ģenerālprokurora pavēli prokuroriem ir noteiktas piemaksas par papildu darbu - gan par dalību prokuratūrā izveidotajās darba grupu un komisiju sanāksmēs, gan starpinstitūciju darba grupu sanāksmēs, gan arī par jebkura cita papildu pienākuma veikšanu konkrēta uzdevuma izpildei.
"Bet vai ir piemaksa, ja, risinot šo samilzušo problēmu par uzraudzību lietām, kāds no virsprokuroriem, redzot šo problēmu, uzdot veikt kolēģu lietās šo uzraudzību? Mēs varam runām par nepieciešamību piedalīties šajās darba grupās, sanāksmēs, bet vai tas būtu prokuroram viens no galvenajiem uzdevumiem, vai prokurors nav pārāk iegājis jau šajā likumdošanas procesā? Jāatceras, gan policijai, gan prokuratūrai ir kopīgs uzdevums veikt efektīvi pirmstiesas izmeklēšanu ne jau atsevišķi, bet kopā. Ģenerālprokurors ir teicis, ka nevar prokuratūru vērtēt atsevišķi no sistēmas. Jā, protams, šī problēma ir jārisina kopā, nevis atsevišķi. Prokuratūrai ir jāizvēlas šīs prioritātes un jāparedz gan cilvēku resurss, gan finanšu resurss," norādīja biedrībā.
Ņemot vērā jau šīs VK revīzijas atzinumos konstatēto, Ilsteris pieļāva, ka ir nepieciešams veikt Kalnmeiera darbības vērtējumu.
Latvijas Prokuroru biedrības valdē darbojas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras virsprokurore Baiba Voicehoviča, Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore Dace Milberga, Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Sergejs Noviks, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore Iveta Rudzīte un Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Salvis Skaistais.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiķi pirmdien izvairījās paust konkrētu nostāju par tieslietu ministra Bordāna pagājušajā nedēļā pausto ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam, un plāno pie šī jautājuma atgriezties 27.maijā.
Ministru prezidents pirmdien pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes žurnālistiem pauda, ka visi koalīcijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar Bordāna pamatojumu, līdz ar to pie šī jautājuma plānots atgriezties pēc nedēļas.
Tikmēr Bordāns uzskata, ka viņš esot izraisījis "virzību uz tiesiskumu Latvijas valstī". Ministrs atzina, ka kolēģi ir piesardzīgi šajos jautājumos, tāpēc vēlas iepazīties argumentāciju, taču sanāksmes laikā partneri neesot izteikuši atbalstu Kalnmeieram kā veiksmīgam prokuroram un tiesiskuma nodrošinātājam Latvijā. Bordāns mudināja saprast, ka Ģenerālprokuratūra ir centrālā iestāde tiesiskuma nostiprināšanā.