Iespējamā fiktīvā nodarbināšana notikusi Jūrmalas Alternatīvajā skolā

© Attēlam ir ilustratīva nozīme/Pixabay

Valsts policijas (VP) izmeklētajā lietā par darbinieces, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu aizturēts ilggadējais Jūrmalas Alternatīvās skolas (JAS) direktors Egils Blūms.

Tāpat aģentūrai LETA zināms, ka Blūma vietā patlaban nav iecelts direktora pienākumu izpildītājs.

Jūrmalas Alternatīvā skola ir dibināta 1991.gadā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Jūrmalas pašvaldības atbalstu.

Jūrmalas Alternatīvā skola ir eksperimentāla skola. Skolā bērni mācās no 1. līdz 9.klasei. Pirmsskolas vecuma bērniem ir izveidots JAS bērnudārzs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Blūms savulaik atstādināts no darba pienākumu veikšanas, tomēr vēlāk atjaunots amatā. Jūrmalas pašvaldība viņam bija izteikusi piezīmi par konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar skolas nekustamajiem īpašumiem. Par skolas direktoru Blūms sāka strādāt 2001.gadā.

Viņš pats toreiz pauda uzskatu, ka atstādināts no darba politisku motīvu dēļ.

VP pirmdien paziņojumā presei rakstīja, ka šogad maijā Jūrmalas iecirknis saņēma informāciju par to, ka kādas Jūrmalas skolas direktors precīzi nenoskaidrotā laika periodā, apmēram no 2012.gada augusta līdz 2019.gada aprīlim, organizētā grupā īstenojis krāpnieciskas darbības ar mērķi gūt peļņu.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2012.gadā skolas direktors uz pilnu slodzi pieņēmis darbā kādu sievieti. Jaunajai darbiniecei noteikts, ka ik dienu ierasties darbā nav nepieciešams un viņa tiks izsaukta tikai pēc pieprasījuma. Taču, ja sieviete gribējusi strādāt papildu darbu citur, viņai, saņemot algu par pienākumu pildīšanu skolā, jānoņem tās daļa no konta, atstājot sev naudu tikai par tām dienām, kad viņa faktiski atradusies darbā.

Direktors noteica konkrētu summu, ko viņa varējusi atstāt sev. Algas starpību pēc direktora rīkojuma darbiniecei vajadzēja nodot direktora vietniekam. Savukārt direktora vietnieks daļu no šīs naudas atdevis skolas apkopējai un strādniekiem, bet atlikušo daļu, pēc direktora noteiktā, atdevis pašam direktoram.

VP rīcībā esošā informācija liecina, ka šī sieviete ikdienā uz darbu nav nākusi un tur parādījusies vien retu reizi.

2018.gada sākumā, kad direktora vietnieks gribēja mainīt darbavietu, direktors piedāvāja viņam no algas daļas, ko viņam ik mēnesi atnes fiktīvā darbiniece, atstāt sev noteiktu summu un pārējo daļu atdot viņam. Mantkārīgā nolūkā direktora vietnieks piekritis šim piedāvājumam un līdz 2019.gadam aprīlim ik mēnesi saņēmis šo naudu. Arī laikā, kamēr vīrietim bijusi darba nespējas lapa, viņš turpinājis saņemt solīto.

Šogad maijā, uzzinot, ka ir nonācis policijas redzeslokā, skolas direktors uz darbu izsauca fiktīvo darbinieci un lika viņai ar atpakaļejošiem datumiem parakstīt dažādus dokumentus.

17.maijā aizdomās par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu Jūrmalas iecirkņa policisti aizturēja 1954.gadā dzimušo skolas direktoru. Neatliekamības kārtībā veikta kratīšana viņa darbavietā un dzīvesvietā, kur izņemto dažādi dokumenti un datu nesēji.

Policijā sākts kriminālprocess par krāpšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa un dokumenta viltošanu. Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem ir atzīts skolas direktors, viņa vietnieks un fiktīvā darbiniece.

Izkrāptā summa, iespējams, ir aptuveni 100 000 eiro, bet precīzu summu skaidros izmeklēšanā, norādīja policijā.

19.maijā skolas direktoram kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums pildīt konkrētās skolas direktora pienākumus, kā arī aizliegums izbraukt no valsts bez izmeklētājas atļaujas, dzīvesvietas maiņas paziņošana un aizliegums tuvoties noteiktām personām un skolai.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais