Haosu veselības datubāzēs nomaina aizdomas par krāpšanu
 
©Pixabay

Elektronisko iepirkumu sistēmas datubāze ir tik nepārskatāma, cik vien nepārskatāma var būt kāda datubāze. Īpašu satraukumu rada apstāklis, ka e-veselībā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi mērāmi miljonos, bet praktiski nav iespējams izsekot, cik, kam un par ko maksāti tūkstoši un miljoni eiro. Elektronisko iepirkumu sistēmā veiktos iepirkumus nav jāatspoguļo valsts iestāžu publiskajā datu sadaļā, kas šos pirkumus padara neredzamus.

Pagājušajā gadā valdība piešķīra papildu finansējumu 1,8 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem datubāzes izveidei, lai atbildīgās iestādes varētu saprast un pavēstīt iedzīvotājiem - vai viņi ir tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apmērā vai nav. Tas bija saistīts ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Datubāzes bija jāsaslēdz līdz šāgada sākumam. Valdības lēmums par papildu naudas piešķiršanu, turklāt - neparedzētiem izdevumiem, izsauca sabiedrības neapmierinātību, jo, plānojot veselības apdrošināšanas ieviešanu, bija zināms, ka šādas datubāzes būs nepieciešamas. No šīs summas 1,63 miljoni bija paredzēti tieši Nacionālajam Veselības dienestam, lai iepirktu Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu īstenošanas rīku un ieviestu, kā arī 18 150 eiro Stradiņa slimnīcai černobiliešu reģistra sakārtošanai. Nauda, tiesa, daudz mazākā apmērā, bija paredzēta arī Labklājības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Veselības ministre Ilze Viņķele pagājušajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu par iespējamu krāpniecību Nacionālā Veselības dienesta un Veselības ministrijas informāciju tehnoloģijas iepirkumos. Divi projekti, kuri piesaistīja ekspertu uzmanību ar iespējamām krāpnieciskām shēmām, - Nacionālā Veselības dienesta organizētā Veselības aprūpes finansēšanas likuma rīka ieviešana, bet otrs - Veselības ministrijas IKT centralizācijas atbalsta projekts. Veselības ministres uzmanību šiem iepirkumiem pievērsuši IT jomas eksperti, pārbaudi veikuši neatkarīgi IT eksperti (pagaidām viņu vārdi publiski netiek nosaukti). Tāpat Veselības ministrija neatklāj, kuri ir konkrētie uzņēmumi, kuri tiek turēti aizdomās par iespējamu krāpniecību un negodīgu konkurenci. I. Viņķele pastāstīja, ka šajos iepirkumos, kuri veikti Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, iespējams, pieļauta krāpniecība; ir iegādātas iekārtas, kuras netiek lietderīgi izmantotas, programmatūru licences tiek izmantotas par «ieejas biļetēm» turpmākiem iepirkumiem. Tāpat ministrei radušās aizdomas, ka elektronisko iepirkumu sistēma var tikt izmantota konkurences ierobežošanai, un ir aizdomas par organizētiem katalogiem šajā sistēmā. Kopumā aizdomīgo darījumu apjoms mērāms vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Veselības ministre ierosinājusi divas dienesta pārbaudes, kā arī apsver vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Ekspertiem, kuri vērtēja šos iepirkumus, radās aizdomas, ka daļa no nopirktās programmatūras nemaz neeksistē, bet citā daļā patiesībā pārdota citas firmas programma, kas tirgū ir krietni lētāka. Pārbaužu rezultātā radās aizdomas, ka abos projektos programmatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences un abos tās nav fiziski identificētas.

Elektronisko iepirkumu sistēmā atrodama virkne iepirkumu, kas saistīti ar NVD un Veselības ministriju. Programmatūras pakalpojumi, programmatūra un atbalsts caur šo sistēmu iepirkti no vairākām firmām - Datakom, RIX Technologies, AA projekts un KleinTech Services, Analytica, ZZ Dats, iPRO, Visma Enterprise, Santa Monica un, iespējams, vēl citām. Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka vienā no iepirkumiem, par kuru tagad izteiktas šaubas, uzvarējis un pasūtījumu ieguvis uzņēmums, kas ir saistīts ar bijušās veselības ministres Andas Čakšas bijušo dzīvesbiedru Juri Pūci. No viņa pārstāvētā uzņēmuma Analytica Nacionālais Veselības dienests iegādājās programmatūru Owitech par 480 000 eiro. Nacionālajā Veselības dienestā Neatkarīgajai sākotnēji pastāstīja, ka vienīgā firma, ar ko dienests noslēdzis līgumu par e-veselības projekta datubāzu veidošanu veselības apdrošināšanai un konkrētu aparatūru, ir iPRO (nenorādot finansējumu), savukārt vēlāk informācija tiek precizēta. Veselības apdrošināšanas drošības risinājumiem programmatūru (projekta pilnais nosaukums - Valsts veselības apdrošināšanas informācijas sistēmu saskarnes un tīmekļa vietnes drošības testēšana) nodrošinājis uzņēmums AA projekts, pakalpojumu saņēmēju datubāzi un reģistru savienošanu (uzdevums bija izstrādāt Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi, papildinot integrācijas platformu un esošās integrācijas) - ZZ Dats, bet aparatūru, kā jau minēts, iPRO (datu centru komunikatori, virtualizācijas platforma, disku masīvs datu glabāšanai). Bijusī ministre, tagad Saeimas deputāte A. Čakša savu līdzdalību vai ietekmi uz šo iepirkumu norisi noliedz.

Uzņēmumi, kuri ieguvuši pasūtījumus Veselības apdrošināšanas finansēšanas likuma ieviešanai:

AA projekts - valsts veselības apdrošināšanas informācijas sistēmu saskarnes un tīmekļa vietnes drošības testēšana

ZZ Dats - jāizstrādā Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāze, papildinot integrācijas platformu un esošās integrācijas

iPRO - aparatūras piegāde (datu centru komunikatori, virtualizācijas platforma, disku masīvs datu glabāšanai)

Avots: Nacionālais Veselības dienests