Kārtības policijas priekšniekam Velšam piešķir ģenerāļa pakāpi

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Valdība šodien piešķīra ģenerāļa pakāpi Valsts policijas (VP) priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam Artim Velšam.

Velšam pulkveža pakāpe piešķirta 2014.gada aprīlī, līdz ar to viņš nodienējis ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanas noteikto laiku - piecus gadus.

Tāpat Velša izglītība pilnībā atbilst normatīvajos aktos izvirzītājām prasībām - Latvijas Policijas akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums atbilst noteiktajām prasībām. Arī viņa veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām.

Velšs dienestu VP sāka 1993.gadā kā Jūrmalas policijas pārvaldes Patruļdienesta rotas kārtībnieks. Viņš 2011.gadā aptuveni septiņus mēnešus bija VP priekšnieks.

Velšam kļūstot par ģenerāli, iekšlietu dienestos tagad ir septiņas amatpersonas ar šādu dienesta pakāpi. VP patlaban ar šādu dienesta pakāpi var lepoties VP priekšnieks Ints Ķuzis un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte. Valsts robežsardzē ģenerāļa pakāpe ir tikai dienesta priekšniekam Guntim Pujātam, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir trīs ģenerāļi - VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš un vietnieki Intars Zitāns un Kristaps Eklons.

Iekšlietu resorā ģenerālis ir augstākā dienesta pakāpe.

Vairāki ģenerāļi ir armijas struktūrās, taču armijā ir vēl augstākas virsnieku pakāpes - ģenerālmajors un ģenerālleitnants. Ieslodzījuma vietu pārvaldē ģenerāļa pakāpe ir tikai pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei.

Latvijā gan ir vairāki armijas un iekšlietu dienestu ģenerāļi, kas atrodas pensijā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.