90 % nodarbināto izmanto internetu vairākas reizes dienā, tāpēc lielākajai daļai darba ņēmēju var būt grūti darbdienas laikā (un arī pēc tam) nošķirt privāto un darba dzīvi. "Kaspersky Lab" nesen publicētajā Starptautiskajā konfidencialitātes pārskatā konstatēts, ka puse (59 %) patērētāju izvēlas slēpt no priekšnieka aktivitāti sociālajos medijos. Šī slepenības nostāja darbā attiecas arī uz kolēģiem — 52 % ļaužu izvēlas neizpaust tiešsaistes darbības arī darbabiedriem.
Vidusmēra darbinieks mūža laikā pavada darbā veselus 13 gadus un divus mēnešus. Tomēr interesanti, ka ne viss šis laiks tiek tieši veltīts darba uzdevumu izpildei vai paaugstinājuma pelnīšanai: gandrīz divas trešdaļas (64 %) patērētāju atzīst, ka katru dienu no savas darba vietas apmeklē ar darbu nesaistītas tīmekļa vietnes.
Gandrīz trešdaļa (29 %) darbinieku nevēlas, lai darba devējs zina, kuras tīmekļa vietnes viņi apmeklē. Taču vēl interesantāk, ka puse (52 %) nevēlas, lai pat viņu kolēģi zina par viņu aktivitāti tiešsaistē. Iespējams, tas nozīmē, ka kolēģi pat vēl vairāk apdraud biroja slaista nākotnes perspektīvas, vai varbūt attiecības ar kolēģiem ir neformālākas un tāpēc vērtīgākas.
No otras puses, daudziem darbība sociālajos medijos šķiet mazāk personiska sfēra un tāpēc vairāk piemērota, lai dalītos ar kolēģiem, bet ne ar priekšnieku. Tas, iespējams, ir tāpēc, ka darbinieki baidās kaitēt uzņēmuma publiskajam tēlam vai interese par darbinieku produktivitātes samazināšanos motivē uzņēmumus uzraudzīt darbinieku sociālos tīklus un pieņemt uz to balstītus lēmumus par karjeras izmaiņām. Šādas politikas rezultāts: puse (59 %) ļaužu apgalvo, ka nevēlas priekšniekam atklāt savu darbību sociālajos medijos, un 54 % pat nevēlas izpaust šo informāciju kolēģiem.
Vēl 34 % nevēlas darba devējam rādīt savu ziņu un e-vēstuļu saturu. Turklāt 5 % pat apgalvoja, ka viņu karjera tika neatgriezeniski sabojāta viņu personiskās informācijas noplūdes dēļ. Tas liecina, ka ļaudis raizējas, kā izveidot labu iekšējo reputāciju un nesabojāt izveidojušās attiecības darbavietā.
"Mūsdienās internets ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa, tāpēc robeža starp mūsu digitālo pastāvēšanu darbā un mājās turpina izplūst. Un tas nav ne labi, ne slikti. Tāda ir dzīve digitālajā laikmetā. Tikai neaizmirstiet, ka darbiniekiem ir jābūt arvien piesardzīgākiem, ko tieši jūs publicējat sociālo tīklu plūsmās vai kuras tīmekļa vietnes labprāt izmantojat darbā. Vienai pārprastai darbībai internetā var būt neatgriezeniska ilgtermiņa ietekme pat uz visambiciozākā darbinieka iespējām nākotnē kāpt pa izvēlētajām karjeras kāpnēm," stāsta "Kaspersky Lab" patēriņa preču tirgvedības vadītāja Marina Titova.
Lai darbinieki darbā nekļūtu par interneta apdraudējumu upuriem, lūk, daži pamatprincipi, kas ir jāievēro digitālajā laikmetā.